ViestsDūmoju itaiVoi Latvejis Austrumu rūbežas drūšeiba i izgleiteiba byus Latgolys dziniejspāks?

Voi Latvejis Austrumu rūbežas drūšeiba i izgleiteiba byus Latgolys dziniejspāks?

24. novembrī i 8. decembrī nūtiks Latgolys foruma “Esi i dori” 2 kluotīnis sesijis – Balvūs – par Austrumu rūbeža drūšeibu (24. novembrī), i jau decembra suokūs par aktualitatem vyspuorizgleitojūšā i profesionalajā izgleiteibā, t. sk. par jaunuokū metodologeju digitāla veidā volūdu i nūvodvuiceibys apgivē (8. decembrī). Tok socialuos jūmys prīškmata i nūzaris puorstuovi drūšeibys vaicuojumu diskursu varēs turpynuot 1. decembra tīšsaistis seminarā, kur regionalūs augstškolu akademiskī spāki: Sandra Sprudzāne (RTA), Gatis Krūmiņš (ViA), medeju eksperti runuos  par identitatis, medeju, socialūs teiklu i c. lūmu drūšeibys vaicuojumūs. Pasuokumūs ir aicynuots pīsadaleit kai vaļsts īstuožu darbinīks, tai piļsūniskūs organizaceju puorstuovs, kai ari Latgolys i cytu nūvodu īdzeivuotuoji, kuri interesejas par vaļsts drūšeibu i izgleiteibu.

Pyrmais pasuokums nūtiks kluotīnē 24. novembrī Bolvu Nūvoda muzejā. Pamatfokuss – kū var dareit sevkurs nu myusu, kab ir puorlīceiba, ka asam vīnuoti izpratnē par vaļsts aizsardzeibys vaicuojumim i zinim, kū kotrs nu mums dareis, par kū atbiļdēs krīzis situacejā. Partū forumā aicynuoti daleibai civiluos aizsardzeibys, drūšeibys specialisti i eksperti, kai ari īstuožu, organizaceju vadeituoji, kab kūpeigi tranātu vajadzeiguos prasmis civiluos aizsardzeibys jūmā. Analizejūt Bolvu nūvoda situacejis i strategejis, tiks puorrunuoti ari kūpeigī aizsardzeibys viestejumi i izspālāti reiceibys scenareji.

1. decembrī drūšeibys tematika tiks turpynuota tīšsaistis seminarā, kū varēs vērtīs @Latgolyskongress Youtube. Varēs uzdūt interesejūšūs vaicuojumus par drūšeibys regionalajim, viesturiskajim, politiskajim, komunikacejis i informativuos telpys vaicuojumim akademiskajim i medeju jūmys ekspertim: S. Sprudzānei, I. Vekterim, G. Krūmiņam. Kai nūruoda sovys pīteiktuos temys kūpsavylkumā G. Krūmiņš, tod, “lai arī Latgali uztveram kā neatņemamu Latvijas sastāvdaļu, ilgstošā administratīva piederība Vitebskas guberņai 19.–20.gadsimtā atstāja savas sekas uz drošības aspektiem pēc Latvijas Republikas izveides 20. gadsimta 20. un 30. gados. Līdzīga situācija veidojās PSRS okupācijas laikā, kad reāla robeža starp Latgali un Krieviju, Baltkrieviju ilgstoši neeksistēja. Tas savukārt  ir radījis unikālu un sarežģītu situāciju pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.” Eipaši iz tīšsaistis diskuseju aicynojam socialūs zineibu prīškmatu školuotuojus i vacuokūs klašu školānus.

8.decembrī kluotīnis Izgleiteibys forums Latgolys Industrialajā tehnikumā (Daugovpiļs). Tys turpynuos jau augustā īsuoktū temu par digitaluos izgleiteibys pozitivajom lītom i tryukumim, izgleituos daleibnīkus nuokūtnis karjerys izvielē i karjerys izaugsmis nūsacejumūs, kai ari paruodeis vareibys jaunuokajā metodologejā volūdu i nūvodvuiceibys apgivē. Popularizejūt latgalīšu volūdys īīšonu školā, forums teik nūslāgts ar jaunuokuos Oskara Seiksta gruomotys “Atīsmis” prezentaceju, kas pīduovoj naviņ autora jaunuokū dzeju i puordūmys par pamatvierteibom, tok ari raksturoj polonismu nozeimi latgalīšu volūdys atteisteibā. Izgleiteibys seminarā aicynuoti pīsadaleit kai vyspuorizgleitujūšuos, tai profesionaluos i augstuokuos izgleiteibys puorstuovi. Partū ka byus diskuseja par pīaugušūs izgleiteibu, sokūt, cik izškireiga dzeivis kvalitatis nūdrūšynuošonai ir myužizgleiteibai.

Daleiba pasuokumos ir bez moksys!

Kab pīsadaleit 24. novembra forumā, daleibnīki ir aicynuoti pīsaregistrēt ITE: https://forms.gle/oMXMARceRDstYs3w5

Kab pīsadaleit 8. decembra izgleiteibys forumā, daleibnīki ir aicynuoti pīsaregistrēt ITE: https://forms.gle/HkfUQKncYpanFoFn6

Video

Newspaper WordPress Theme

VIESTS