Mājas Blogs

Vaļsts i pošvaļdeibys sadarbeiba ar NVO – “Esi i dori” diskusejis programma

0

17. junī nūtiks “Esi i dori” diskuseja “Vaļsts i pošvaļdeibys sadarbeiba ar NVO”.

Pārrunuos aktualuokūs vaicuojumus, kas skar Latgolys atteisteibu i kurūs sadarbeiba storp piļsūniskajom organizacejom i vaļsts i pošvaļdeibu ir styprynoma:

  1. Austrumu pīrūbežys reiceibys plana konceptu, kurā jūprūjom nav radzami konkreti rezultativī ruodeituoji i finanšu apjūms, kai ari projektu realizacejis laiks, kab vysmoz īsuoktu celi iz ekonomiskuos i socialuos navīnleidzeibys mazynuošonu.
  2. Pošvaļdeibu finansiešonys izmainis, izdzeivuošonys režimi pošvaļdeibuos, kai piļsūniskuos organizacejis var īsasaisteit nūteiktu vaicuojumu rysynuošonā.
  3. Pošvaļdeibu sadarbeiba ar piļsūniskajom organizacejom, t. sk., nūteiktu funkceju delegiešona, Īdzeivuotuoju padūmu veiduošona i c.
  4. Pošvaļdeibu īsaiste Latgolys kongresa rezolucejis eistynuošonā: latgalīšu volūdys īvīsšona školuos, pasuokumu nūrisē, lingvistiskajā ainovā, Latgolys kai viesturiskuos zemis vīnuoteibys principa saglobuošona, informativuos telpys sakuortuošona i c.
  5. Kūpeiga īsastuošona par eipašy ES programys, kas styprynuotu drūšeibys, sabīdreibys i informativuos telpys nūtureibu itamā geopolitiskajā situacejā, juos aizstuoviešonys napīcīšameibu ES leimenī. (2023. goda pavasarī VARAM rīkoja storptautysku seminaru, kurā vysys vaļsts, kas rūbežojās ar agresorvaļstim pīkryta taidys programys izveidei i snīgšonai ES Padūmē, tymā pošā laikā konkreta juos vierzeiba ir apsastuojuse).

Lyudzam īprīšk pīsaregistrēt ite: https://forms.gle/vUDLpeWmbtkEZuSU8

Vaicuojumim: 26451355

Projektu” Latgalīšu kūpīnys lidereibys i pīdereibys styprynuošona, eistynojūt Latgolys kongresa idejis” finansiali atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis dūtajim Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim. Projekts teik realizāts nu 03.04.2022. da 31.10.2024.

Voi NVO var rysynuot Latgolys regiona atteisteibys vaicuojumus?

0

17. junī nu 11:00 da 16:00 stuņžu Rēzeknis nūvoda dūmē tiks organizāts „Esi i dori” kluotīnis forums „Vaļsts i pošvaļdeibu sadarbeiba ar NVO”, kurā pārrunuos aktualuokūs vaicuojumus, kas skar Latgolys atteisteibu i kurūs sadarbeiba storp piļsūniskajom organizacejom i vaļsts i pošvaļdeibu ir styprynoma:

  1. Austrumu pīrūbežys reiceibys plana konceptu, kurā jūprūjom nav radzami konkreti rezultativī ruodeituoji i finanšu apjūms, kai ari projektu realizacejis laiks, kab vysmoz īsuoktu celi iz ekonomiskuos i socialuos navīnleidzeibys mazynuošonu.
  2. Pošvaļdeibu finansiešonys izmainis, izdzeivuošonys režimi pošvaļdeibuos, kai piļsūniskuos organizacejis var īsasaisteit nūteiktu vaicuojumu rysynuošonā.
  3. Pošvaļdeibu sadarbeiba ar piļsūniskajom organizacejom, t. sk., nūteiktu funkceju delegiešona, Īdzeivuotuoju padūmu veiduošona i c.
  4. Pošvaļdeibu īsaiste Latgolys kongresa rezolucejis eistynuošonā: latgalīšu volūdys īvīsšona školuos, pasuokumu nūrisē, lingvistiskajā ainovā, Latgolys kai viesturiskuos zemis vīnuoteibys principa saglobuošona, informativuos telpys sakuortuošona i c.
  5. Kūpeiga īsastuošona par eipašy ES programys, kas styprynuotu drūšeibys, sabīdreibys i informativuos telpys nūtureibu itamā geopolitiskajā situacejā, juos aizstuoviešonys napīcīšameibu ES leimenī. (2023. goda pavasarī VARAM rīkoja storptautysku seminaru, kurā vysys vaļsts, kas rūbežojās ar agresorvaļstim pīkryta taidys programys izveidei i snīgšonai ES Padūmē, tymā pošā laikā konkreta juos vierzeiba ir apsastuojuse).

Foruma programa tyvuokajā laikā tiks publicāta Latgolys kongresa sātyslopā. Iz pasuokumu ir aicynuoti, pošvaļdeibu vadeituoji, kulturis, izgleiteibys jūmys atbiļdeigī cylvāki,  NVO i medeju puorstuovi, kai ari interesenti. Lyudzam īprīšk pīsaregistrēt ite: https://forms.gle/vUDLpeWmbtkEZuSU8

Foruma tīšraide byus Latgolys kongresa Youtube kanalā @latgolyskongress.

Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūme (LKLIP) sadarbeibā ar Latgalīšu kulturys bīdreibu 2023./ 2024.godā reikoj kluotīnis i virtualuos vidis forumus, kurūs izgleitoj sabīdreibu dažaiduos jūmuos, rūsynūt vītejuos i vaļsts atbiļdeigūs instituceju īsaisti Latgolys regiona atteisteibys vaicuojumu rysynuošonā, prioritari dūmojūt par ekonomiskuos i socialuos navīnleidzeibys mazynuošonu, drūšeibys i pīdereibys styprynuošonu.

Vaicuojumim: 26451355

Projektu” Latgalīšu kūpīnys lidereibys i pīdereibys styprynuošona, eistynojūt Latgolys kongresa idejis” finansiali atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis dūtajim Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim. Projekts teik realizāts nu 03.04.2022. da 31.10.2024.

Tīšsaistis diskuseja par izgleiteibu

0

Verīs tīšraidi ite:

Voi izgleiteibys nuokūtne ir digitala? “Esi i dori” tīšsaistis diskuseja par izgleiteibu jau 25. augustā!

0

Latgalīšu kulturys bīdreiba (LKB) 25. augustā 10:00 stuņdēs organizej izgleiteibys nūzaris specialistu tīšsaistis diskuseju “Esi i dori” par aktualajim izgleiteibys vaicuojumim pedagogim, školānim i studentim, ari jūs vacuokim i tim, kuri meklej pošizaugsmis vareibys. Pasuokumā pīsadaleis VISC vadeituoja Liene Voroņenko, Latvejis Universitatis profesors Mārcis Auziņš, “Tilde” biznesa atteisteibys direktors Kaspars Kauliņš, LKB vadeituoja Ilga Šuplinska, Rībeņu vydsškolys školuotuoja Diāna Bravacka, kai ari Rēzeknis Tehnologeju akademijis profesore Sanita Martena.

Tīšsaistis diskusejis daleibnīki akcentēs pošvuiceibys, pošvadeituos vuiciešonuos i digitalizacejis prasmis i kompeteņcis, sagaidūt kluotasūšū vaicuojumus par izgleiteibys īspiejom i sevkura individa atteisteibu. Kai nūruoda pasuokuma organizatore i daleibneica Ilga Šuplinska, kas ilgstūši darbojusēs itamā nūzarē, “Izgleiteibai juoīt kūpsūlī ar myusu dīnu tehnologejom, dorba tierga pīprasejumu i izgleitojamū interešu izmaiņom. Tys nav tikai Reigys vaicuojums, ari Latgolys regionā ir juoinvestej izgleiteibys tehnologeju i parsmu atteisteibā, tys varātu ari pozitivi ītekmēt ekonomiku. Tys ir ari vaicuojums par volūdu, kaidā atsateista tehnologejis. Latgalīšu ir juobyuņ tū volūdu vydā, kas palīk nuokušojom paaudzem.”

 

Pasuokuma plans:

10:00 īvodvuordi nu Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmis (LKLIP)

10:05 “Puoreja iz apvuiceibu latvīšu volūdā i īspiejis saturā” – Liene Voroņenko, IZM, Vaļsts izgleiteibys i satura centrs

10:20 Vaicuojumi i atbiļdis

10:30 “Flirts ar cytaižū, jeb kū vuiceitīs, kod vysys školys pabeigtys?” – Mārcis Auziņš, LU

11:00 Vaicuojumi i atbiļdis

11:10 “Muoksleiguo intelekta volūdys tehnologejis, tūs praktiskī pīlītuojumi šudiņ i reit” – Kaspars Kauliņš, SIA TILDE

11:40 Vaicuojumi i atbiļdis

11:50 “Digitalī reiki i platformys latgaliski” – Ilga Šuplinska, RTA, LKB

12:10 “Digitalūs reiku pīlītuojums školuotuoja praksē” – Diāna Bravacka, Rībeņu vydsškola

12:30 Vaicuojumi i atbiļdis

12:45 Pasuokuma kūpsavylkums, RTA profesore Sanita Martena

 

Daleiba tīšsaistis diskusejā ir bez moksys, tīšraidi varēs vērtīs gon Latgolys kongresa sātys lopā: http://latgolyskongress.lv/, gon Latgalīšu kulturys bīdreibys Facebook lopā. Interesenti, kas grib uzdūt vaicuojumus, ir aicynuoti jūs īsyuteit iz epastu: latgalisubidreiba@gmail.com voi pasuokuma laikā raksteit FB komentaru sadaļā.

 

Kontaktinformaceja vaicuojumim:

latgalisubidreiba@gmail.com

Pasuokumu organizej: Latgalīšu kulturys bīdreiba, Rēzeknis Tehnologeju akademeja i Latgolys

kongresa lāmumu izpiļdis padūme.

Projektu” Latgalīšu kūpīnys lidereibys i pīdereibys styprynuošona, eistynojūt Latgolys kongresa idejis” finansiali atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis dūtajim Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim.

 

Projekts teik realizāts nu 03.04.2022. da 31.10.2024.

Īvīšūt Latgolys kongresa rezoluceju, teik reikuots Turisma forums

Latgalīšu kulturys bīdreiba (LKB) sadarbeibā ar Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibu organizej Turisma forumu latgalīšu kūpīnys lidereibys i pīdereibys styprynuošonai. Tys nūtiks 2. junī Lūznovys muižā. Pyrmuo sasatikšona ar turisma nūzaris ekspertim byus jau 26. aprelī tīšsaistē. Pasuokumus interesenti varēs apmeklēt bez moksys.

Pasuokumūs tiks aicynuoti Latgolys regiona, nacionala i storptautyska mārūga turisma eksperti, kuri teikluošonuos formatā diskutēs par aktualitatem i daleisīs ar sovim pīredzis stuostim. Itaids formats ļaus sevkuram dalinīkam īgiut napīcīšamuos zynuošonys i īmanis, kab nūdrūšynuotu sova pakolpuojuma ci produkta atteisteibu.

26. aprelī nūtiks tīšsaistis ekspertu īsapazeišonys pasuokums. Tymā eksperti prezentēs turisma jūmys atteisteibys teņdencis pasaulē i Latvejā, stuosteis par nūzaris vareibom sarežgeitajā geopolitiskajā i ekonomiskajā situacejā, runuos par teiklošonuos nūzeimi ari papildfinansiejuma īgivei. Tīšsaiste byus www.latgolyskongress.lv. 2. junī 11.00 stuņdēs suoksīs kluotīnis pasuokums Lūznovys muižā, kur foruma dalinīki diskutēs par praktiskys dobys vaicuojumim ar jūmys ekspertim, kai ari meklēs rysynuojumus turisma jūmys atteisteibai sovā regionā. Programa i pīsateikšanuos veidlopa byus atrūnama LKB FB tyvuokajā laikā.

2023. godā teik plānuoti 2 kluotīnis i 5 tīšsaistis pasuokumi par vysaidim Latgolys kongresa rezolucejis tematim: izgleiteiba, uzjiemiejdarbeibys atteisteiba, drūšeiba. Sevkurā pasuokumā pīsadaleis attīceiguos jūmys puorstuovi Latgolys regionā. Kab veicynuotu teikluošonūs i sadarbeibys veiduošonu, forumā teik aicynuoti konkretuo nūvada aktīvuokī izgleiteibys, kulturys īstuožu, NVO puorstuovi.

Projekts teik eistynuots, realizejūt Latgolys kongresa rezoluceju, izgleitojūt sabīdreibu piļsūniskuos leidzdaleibys vaicuojumūs i uzturūt kūddarbeibys aktivitatis vysaidu nūzaru grupuos.

Pasuokumu organizej: Latgalīšu kulturys bīdreiba, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūme.

Projektu” Latgalīšu kūpīnys lidereibys i pīdereibys styprynuošona, eistynojūt Latgolys kongresa idejis” finansiali atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys minestrejis daškieratjim Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim. Projekts teik realizāts nu 03.04.2022. da 31.10.2024.

Pyrmū reizi Latvejis viesturē pastota nūvoda ceļazeimi ari latgalīšu rokstu volūdā

0

18. novembrī, Bolvu nūvodā pīdzeivuots viesturisks nūtykums latgalīšu rokstu volūdys byušonai publiskajā vidē – pyrmū reizi Latvejis viesturē pastateita vaļsts leiminī saskaņuota nūvoda ceļazeime, kurā sūpluok uzrokstam latvīšu literarajā volūdā “Balvu novads” var puorskaiteit nūvoda nūsaukumu ari latgalīšu rokstu volūdā “Bolvu nūvods”.

Kūpā Bolvu nūvoda rūbežus niu īzeimuos pīcys itaidys ceļazeimis, bet pyrmuo oficialuo zeimis atkluošona nūtyka pi ībraukšonys Bolvu nūvodā nu Guļbinis pusis, simboliski īzeimojūt ari vizuali pamonomu Latgolys rūbežu.

Jaunu, obejuos latvīšu volūdys rokstu tradicejuos pīraksteitu zeimu pastateišonys iniciators ir Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, kurs, atkluojūt zeimi, saceja, ka leidza ar itū ir pīsapiļdejs naviņ juo poša, bet vysys Slišānu saimis, ari juo vacuoku sapyns. “Maņ lels gūds atkluot itū zeimi, jo atjaunuotuos vaļsts viesturē itei ir pyrmuo nūvoda zeime, kur nūvoda nūsaukums ir pīraksteits ari latgaliski. Ar itū mums Bolvu nūvodā, Zīmeļlatgolā, cīši juosalepoj, ka mes asam tī, kas nas gaismu Latgolā. Nu iteinis suocās Latgola, nu iteinis suocās Eiropa, nu iteinis suocās Latveja. Maņ nu bierneibys jau tāta i mama ir muocejuši, ka juosalepoj, ka esi latvīts, ka juosalepoj, ka esi latgalīts, juokūp sovys saknis, sova volūda. Kab tū vysu dareitu, vajag lelus sapynus. Tāta i mama sepinieja lelus sapynus, i dūmoju, ka verūtīs nu augšys, Ontons (Ontons Slišāns – red.) ir cīši prīceigs, ka itys sapyns ir pīsapiļdejs. Puorfrazejūt Armstronga vuordus, itys ir mozs sūļs latgalīšu volūdys lītuošonai publiskajā telpā, bet cīši lels liecīņs latgalīšu pošapzinis ceļšonā.”

Portalam lakuga.lv Andris Slišāns stuosta, ka itaida ideja par latgaliskom zeimem bejuse vēļ Viļakys nūvoda laikūs, dorbs bejs aizsuokts, nu nav saguojs dabuot vysus apstyprynuojumus – zeimis pastateišona apsastuojuse pi “Latvijas Valsts ceļu”, kas naapstyprynuoja latgaliskū variantu. Tod mainejuos nūvods i beja skaidrys, ka zeimis taipat juomaina, Andris guojs ar ideju pi jaunuo Bolvu nūvoda, kū nūvoda vadeiba atbaļsteja. Piečuok daudzi īsasaistejs nūvoda deputats Aldis Bukšs, nūvoda izpilddirektors, juo vītinīks, kuri bejuši gotovi kuortuot vysus saskaņuojumu vaicuojumus. Tys itūreiz veiksmeiguok izadevs ari, pasasokūt itūgod pījimtajam Latvīšu viesturiskūs zemu lykumam.

Karteņa: Slišānu saime i Ruta Cibule pi jaunuos zeimis, foto Andra Slišāna personeiguo arhiva

Latvīšu viesturiskūs zemu lykuma rūsynuotuojs ir Vaļsts prezidents Egils Levits, kurs, sveicūt Bolvu nūvodu ar zeimeigū nūtikšonu, syuteja itaidus sveicīņa vuordus: “Asu gandareits, ka mane īrūsynuotais Latvīšu viesturiskūs zemu lykums ir ness pozitivys puormainis i ļaun jiedzeigi sakuortuot Latgolai i latgalīšim svareigus vaicuojumus. Divejis latvīšu rokstu volūdys tradicejis ir myusu nacejis kūpeiguo botuoteiba, ar kurū varim eistyn byut lapni. Es vysod asu aicynuojs latgalīšus runuot latgaliski, vuiceit volūdu sovim bārnim i turpynuot uzturēt dzeivu latgaliskū kulturtelpu, kurei latvīteibu padora daudzveideiguoku i kūšuoku. Mums vysim kūpā ir juosaryupej, kab car godu symtu Latgolā kūptuo i saglobuotuo latgalīšu volūda pastuovātu dzeiva i skanātu ari cytuos paaudzēs. Turu nūceju, ka latgalīšu volūdys lītuojums Latgolys publiskajā telpā – ceļazeimēs, vītu i īlu nūsaukumūs, zeimynūs i saziņā – arviņ pamonomuok vizualizēs latgaliskū kulturtelpu. Latgalīšu volūdai juoteik vaira radzamai i plotuok lītuotai Latgolys nūvodūs i ari cytuvīt Latvejā. Asat lapni par sovu latgaliskū identitati kai latvyskys identitatis sastuovdaļu! Asat stypri sovā pīdareibā Latgolai i Latvejai!”

Andris Slišāns atzeist, ka itaids nūtykums vaira vajadzeigs taišni pošim latgalīšim.

“Asu sajuts, ka vaļstiski i puornūvodu cylvākūs itys roda pozitivys emocejis, bet itys vaira vajadzeigs mums pošim, mums, Latgolys cylvākim, lai caltu sovu pošapziņu, lai saprostu, ka latgalīšu volūda ir vierteiba.

Ka saprassim poši, ka tys, kas mums ir, ir vierteigi, varbyut beigsīs tei dūmuošona i runuošona, ka Latgolā tys švaki i tys švaki, ka leluokais bezdorbs, vysi bāg i vysa kas cyts. Latgalīšim desmitem godu ir puormasts, ka runoj napareizi, deļtuo itys varbyut ļaus ceļt mums sovu pošapziņu. I cīši ceru, ka Bolvu nūvodam sekuos vysi nūvodi puorejā Latgolā da pošys lejis, da Augšdaugovys nūvoda.”

Bolvu nūvoda dūmis prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs, atkluojūt jaunū zeimi, pasateice Andrim Slišānam i juo saimei, kai ari vysim dareituojim, kab zeime tiktu pastateita: “Mums ir lels gūds i lela atbiļdeiba ryupētīs par sovu vaļsti i sovu identitati. Eistyns cīns pret Andri i juo saimi par itū sapynu. Itamuos dīnuos cīši daudzi nu ļaužu dzieržu vuordus: “Es cīneju Latgolu i latgalīšu volūdu, bet…”. Šudiņ es grybu pasceit lelu paļdis tim cylvākim, kuri cīnej Latgolu i latgalīšu volūdu sovūs dorbūs. Cīnu itim dorbim izruodeja Vaļsts prezidents, izruodeja “Latvijas Valsts ceļi” i Satiksmis ministreja, kas saskaņuoja zeimi, izruodeja kotrys cylvāks, kas atbaļsteja ituos zeimis pastateišonu. Paļdis Bolvu nūvoda deputatam Aldim Bukšam, kurs kai naradzamais spāks ir paleidzējs, kab itys nūtyktu. Paļdis jums, ka sovu mīlesteibu pret Latgolu i tuos volūdu asat paruodejuši dorbūs!”

Bolvu nūvoda deputats Aldis Bukšs, kurs aktivi guojs tolkā pi zeimis saskaņuošonys dorbu, atkluošonā atzyna, ka ite pīsapiļdejs ari vīns nu juo poša sapynu. “Sovā ziņā itei zeime ir pīruodejums myusu drūsmei spēt puorvarēt tūs aizsprīdumus, kas myusūs ir bejušs paaudžu paaudzēs. Dažaidu īmesļu deļ, nu nazynuošona, naizpratne ir raisejušys bailis lepuotīs i ceņstīs saglobuot latgalīšu volūdu, kas ir daļa nu latvīšu volūdys. Sabīdreiba ir mainejusēs. Ari Reigā, valdeibā, cylvākūs, kuri pījem lāmumus, attīksme pret latvīšu volūdys paveidu – latgalīšu rokstu volūdu – ir mainejusēs, tykuse labvieleiguoka. Ituos zeimis byušonu ir atbaļstejuši “Latvijas Valsts ceļi”, Satiksmis ministreja. Vaļsts volūdys centrs, kurim ir juotur ryupe par latvīšu volūdu, na tikai akcepteja, bet ari mudynova iz itim sūlim. Pyrmū reizi, pa munam, Latvejis viesturē, kas nūzeimej ari pasauļa viesturē, koč kur iz itaidys ceļazeimis ir uzroksts latgalīšu rokstu volūdā. Izbaudit itū breidi, kura līcinīki jius asat,” tai Aldis Bukšs.

Bolvu nūvoda zeimis atkluošonā kluotyn beja ari Latvejis Universitatis Lībīšu instituta vadeituojs, volūdnīks, muokslinīks, lībīšu kulturys aktivists Valts Ernštreits, nūruodūt, ka ituos zeimis pastateišona ir puormaiņu īsazeimiešona ari sabīdreibā kūpumā:

“Itei zeime paruoda lelys puormainis ari sabīdreibā. Zeime paruoda, ka beidzūt piec cīši garu godu mes varim īraudzeit Latvejis dažaideibu – sūpluok latvīšu literarajai volūdai varim īraudzeit latgalīšu rokstu volūdu.

Cereju, ka sovulaik byus zeimis ari lībīšu volūdā. Svareiguokais, itū zeimi atkluojūt, ka ļauds ir suokuši saprast, ka latvīteiba ir cīši dažaida i ka vysa latvīteiba, vysi tuos paveidi ir vierteiba, ka nav vīna skaidra modeļa, nav vīnys skaidrys pazeimis, kaidam ir juobyut eistynam latvīšam. Eistynais latvīts kai suma veidojās nu vysu cīši dažaidūs latvīšu kulturu, nu dažaidūs nūvodu. Ir cīši svareigi, kab mes tū Latvejis dažaidū boguoteibu radzātu naviņ sātuos i muzejūs, bet radzātu ari, braucūt pa Latveju. Itei ir pyrmuo zeime Latvejis pastuoviešonys viesturē, kas nav privata voi sabīdryska iniciativa, itei ir pyrmuo vaļstiskā leiminī saskaņuota ceļazeime. Es dūmoju, ka tei īzeimej jaunu laikmetu. Paļdis Bolvu nūvodam, ka jius tū izdarejot i paruodejot jaunu ceļu naviņ Latgolai, bet vysai Latvejai kūpumā!”

Itūvosor ari portals lakuga.lv raksteja par Valta Ernštreita muokslys objektu “#nekādu lībiešu nav”, ar kura paleidzeibu jis raudzeja pīvierst viereibu lībīšu situacejai Latvejā, eipaši akcentejūt ari vītu nūruožu zeimu pastateišonys sarežgejumus. Vaira par situaceju var puorskaiteit ITE.

Olūts: lakuga.lv