Par myusim

LATGALĪŠU KULTURYS BĪDREIBYS mierki:

  • iz interešu pamata apvīnuot vysus tūs, kuri gryb apgiut Latgolys kulturys montuojumu i atteisteit tuos kulturys tradicejis, styprynuot latgalīšu volūdys funkcionalitati;
  • sekmēt latgalīšu kulturviesturiskuo montuojuma saglobuošonu, tradiceju apzynuošonu i atteisteišonu, latvīšu kulturys procesā integrātys latgalīšu autonomys kulturvidis veiduošonu;
  • veicynuot latgalīšu runys i rokstu volūdys izkūpšonu i atteisteibu;
  • veicynuot gon Latvejā, gon uorpus tuos rūbežom dzeivojūšū latgalīšu sakarus, sasaprašonu i tyvynuošonūs.

LATGALĪŠU KULTURYS BĪDREIBYS darbeiba:

  • dažaidu kulturizgleitojūšu pasuocīņu reikuošona;
  • latgalīšu volūdys i kulturviesturiskuo montuojuma apgiušona i apvuiceiba;
  • periodiskū i cytu īspīddorbu izdūšonys organiziešona;
  • Latgolys regiona dobys, viesturis i kulturys pīminekļu saglobuošonys i atjaunuošonys veicynuošona;
  • muokslinīciskuos i saimnīciskuos pašdarbeibys kolektivu veicynuošona;
  • sadarbeiba ar Bazneicu, pīsadaleišona labdareibys pasuocīņūs.

BĪDREIBYS STATŪTI

LATGALĪŠU KULTURYS BĪDREIBYS vaļde:

vaļdis prīšksādātuoja Ilga Šuplinska (nu 12.06.2022.)
vaļdis prīšksādātuoja vītneica Līvija Plavinska
vaļdis lūceklis Jurs Viļums
vaļdis lūceklis Jāzeps Buļs
vaļdis lūcekle Ērika Teirumnieka

25.09.2922. N. Rancāna bolvys pasnīgšona Bolvūs. LKB vaļde (nu keiruos): Ērika Teirumnieka, Ilga Šuplinska, Jāzeps Buļs, Līvija Plavinska. Foto: Māris Justs

Īskots bīdreibys viesturē:

Latgalīšu kulturys bīdreiba ir vīna nu aktivuokūs latgalīšu bīdreibu – Latgolys viesturis i kulturys viesturis montuojuma apzynuotuoja i saglobuotuoja, Pasauļa latgalīšu saītu organizātuoja, kulturizgleitojūšuo dorba dareituoja.

Latgalīšu kulturys bīdreiba (ogruokais nūsaukums – Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreiba) dybynuota 1989. godā. Bīdreibā aktivi dorbojās 40-50 bīdru. 2005. godā bīdreiba dabuojuse sabīdryskuo lobuma organizacejis statusu.

Bīdreibys darbeibys sasnāgumu pamatā ir tuos vadeituoju nasavteigais dorbs (bīdreibu vadejuši aktivi kulturys i sabīdriskī darbinīki Pīters Keišs, Anna Rancāne), augšai pacaltī bīdreibys mierki (pīminekļu pastateišona i tml.), vysaidu pasuocīņu organiziešona, darbeibys vītys simboliskums: Rēzekne – Latgolys sirds.

Bīdreiba ir davuse byutisku īguļdejumu Latgolys viesturis i kulturys viesturis montuojuma apzynuošonā: gruomotu izdūšona, krucifiksu atjaunuošona Latgolā, ekspedicejis organiziešona Franča Kempa miersteigūs atlīku puorvesšonai nu Sibira iz dzimtini, pasasokūt bīdreibys iniciativai i atbolstam, Rēzeknē ir pastateiti nūzeimeigi i muokslinīciski augstvierteigi pīminekli: atjaunuotuo Latgolys atbreivuošonys i vīnuoteibys ar puorejū Latveju pīmineklis “Vienoti Latvijai” (Latgolys Muora, 1992), pīmineklis Nikodemam Rancānam (2002), Frančam Trasunam (2009), Ontonam Kūkuojam (2012), pīminis pluoksnis latgalīšu sabīdryskajim darbinīkim i politikim Vladislavam Rubuļam (1995), Frančam Kempam, akademikam Aleksandram Nikonovam (2012).


LATGOLYS KONGRESA LĀMUMU IZPIĻDIS PADŪME (LKLIP) (2022–2027):

  1. Latgalīšu kulturys bīdreibys vaļdis prīšksādātuoja Ilga Šuplinska;
  2. Latgolys planavuošonys regiona Atteisteibys padūmis prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs;
  3. Daugovpiļs Universitatis rektore Irēna Kokina;
  4. Rēzeknis Tehnologeju akademejis rektore Iveta Mietule;
  5. Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vaļdis prīšksādātuoja vītnīks Imants Slišāns;
  6. Latvejis Republikys Saeimys deputatu, kas īvālāti nu Latgolys, puorstuovs – Edmunds Teirumnieks;
  7. Katuoļu goreidznīceibys puorstuovs – Staņislavs Prikulis;
  8. Latgolys zemnīku puorstuovs – Aldis Ločmelis;
  9. Latgolys uzjiemieju puorstuovs – Valters Murāns;
  10. Latgolys medeju puorstuovs – Ausma Sprukte-Kozule;
  11. Jurists – Agris Bitāns;
  12. Volūdneica – Edīte Husare;
  13. Ekonomists – Aldis Bukšs;
  14. Latvīšu viesturyskūs zemu padūmis puorstuovs nu Latgolys NVO – Dainis Mjartāns;
  15. Latgolys zemissardzis puorstuovs.

Latgolys kongresa materiali

Latgolys kongresa 2022 rezoluceja