LATGALĪŠU KULTURYS BĪDREIBYS mierki:
- iz interešu pamata apvīnuot vysus tūs, kuri gryb apgiut Latgolys kulturys montuojumu i atteisteit tuos kulturys tradicejis, styprynuot latgalīšu volūdys funkcionalitati;
- sekmēt latgalīšu kulturviesturiskuo montuojuma saglobuošonu, tradiceju apzynuošonu i atteisteišonu, latvīšu kulturys procesā integrātys latgalīšu autonomys kulturvidis veiduošonu;
- veicynuot latgalīšu runys i rokstu volūdys izkūpšonu i atteisteibu;
- veicynuot gon Latvejā, gon uorpus tuos rūbežom dzeivojūšū latgalīšu sakarus, sasaprašonu i tyvynuošonūs.
LATGALĪŠU KULTURYS BĪDREIBYS darbeiba:
- dažaidu kulturizgleitojūšu pasuocīņu reikuošona;
- latgalīšu volūdys i kulturviesturiskuo montuojuma apgiušona i apvuiceiba;
- periodiskū i cytu īspīddorbu izdūšonys organiziešona;
- Latgolys regiona dobys, viesturis i kulturys pīminekļu saglobuošonys i atjaunuošonys veicynuošona;
- muokslinīciskuos i saimnīciskuos pašdarbeibys kolektivu veicynuošona;
- sadarbeiba ar Bazneicu, pīsadaleišona labdareibys pasuocīņūs.
LATGALĪŠU KULTURYS BĪDREIBYS vaļde:
vaļdis prīšksādātuoja Ilga Šuplinska (nu 12.06.2022.)
vaļdis prīšksādātuoja vītneica Līvija Plavinska
vaļdis lūceklis Jurs Viļums
vaļdis lūceklis Jāzeps Buļs
vaļdis lūcekle Ērika Teirumnieka
Īskots bīdreibys viesturē:
Latgalīšu kulturys bīdreiba ir vīna nu aktivuokūs latgalīšu bīdreibu – Latgolys viesturis i kulturys viesturis montuojuma apzynuotuoja i saglobuotuoja, Pasauļa latgalīšu saītu organizātuoja, kulturizgleitojūšuo dorba dareituoja.
Latgalīšu kulturys bīdreiba (ogruokais nūsaukums – Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreiba) dybynuota 1989. godā. Bīdreibā aktivi dorbojās 40-50 bīdru. 2005. godā bīdreiba dabuojuse sabīdryskuo lobuma organizacejis statusu.
Bīdreibys darbeibys sasnāgumu pamatā ir tuos vadeituoju nasavteigais dorbs (bīdreibu vadejuši aktivi kulturys i sabīdriskī darbinīki Pīters Keišs, Anna Rancāne), augšai pacaltī bīdreibys mierki (pīminekļu pastateišona i tml.), vysaidu pasuocīņu organiziešona, darbeibys vītys simboliskums: Rēzekne – Latgolys sirds.
Bīdreiba ir davuse byutisku īguļdejumu Latgolys viesturis i kulturys viesturis montuojuma apzynuošonā: gruomotu izdūšona, krucifiksu atjaunuošona Latgolā, ekspedicejis organiziešona Franča Kempa miersteigūs atlīku puorvesšonai nu Sibira iz dzimtini, pasasokūt bīdreibys iniciativai i atbolstam, Rēzeknē ir pastateiti nūzeimeigi i muokslinīciski augstvierteigi pīminekli: atjaunuotuo Latgolys atbreivuošonys i vīnuoteibys ar puorejū Latveju pīmineklis “Vienoti Latvijai” (Latgolys Muora, 1992), pīmineklis Nikodemam Rancānam (2002), Frančam Trasunam (2009), Ontonam Kūkuojam (2012), pīminis pluoksnis latgalīšu sabīdryskajim darbinīkim i politikim Vladislavam Rubuļam (1995), Frančam Kempam, akademikam Aleksandram Nikonovam (2012).
LATGOLYS KONGRESA LĀMUMU IZPIĻDIS PADŪME (LKLIP) (2022–2027):
- Latgalīšu kulturys bīdreibys vaļdis prīšksādātuoja Ilga Šuplinska;
- Latgolys planavuošonys regiona Atteisteibys padūmis prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs;
- Daugovpiļs Universitatis rektore Irēna Kokina;
- Rēzeknis Tehnologeju akademejis rektore Iveta Mietule;
- Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vaļdis prīšksādātuoja vītnīks Imants Slišāns;
- Latvejis Republikys Saeimys deputatu, kas īvālāti nu Latgolys, puorstuovs – Edmunds Teirumnieks;
- Katuoļu goreidznīceibys puorstuovs – Staņislavs Prikulis;
- Latgolys zemnīku puorstuovs – Aldis Ločmelis;
- Latgolys uzjiemieju puorstuovs – Valters Murāns;
- Latgolys medeju puorstuovs – Ausma Sprukte-Kozule;
- Jurists – Agris Bitāns;
- Volūdneica – Edīte Husare;
- Ekonomists – Aldis Bukšs;
- Latvīšu viesturyskūs zemu padūmis puorstuovs nu Latgolys NVO – Dainis Mjartāns;
- Latgolys zemissardzis puorstuovs.