Oskara Seiksta jaunuokuo gruomota “Atīsmis” ir juo jaunuokuos dzejis, puordūmu par sātu, volūdu, breiveibu i saknem, kai ari autora volūdys kūpšonys i pietejumu apkūpuojums. Tū papyldynoj multimuokslineicys Evikys Muizniecis ilustracejis i literaturzynuotnīka, literata Valentina Lukaševiča dalykumvuorduki par O. Seikstu.
Sarunys ap i par volūdu ir gruomotys apaškviersroksts i vadmotivs tikšanuos reizēs Lūznovys muižā 30. novembrī, Latgolys Industrialajā tehnikumā (Daugovpiļs) 8. decembrī i J. Akuratera muzejā (Reiga) 13. decembrī.
Oskars Seiksts debiteja literaturā sūpluok ar literatu i literaturzynuotnīku Valentinu Lukaševiču. 1995. godā obim autorim izguoja dzejūļu kruojums (pošu autoru dūts apzeimejums – stuosts) “Seppuku iz saulis vādara” i godu vāluok romans “Valerjana dzeive i redzīni”. Autoru tandems puorsteidze Latvejis skaitūšū auditoreju gon ar žanru dekonstrukcejom, gon da tam Latvejā nabejušu fenomenu, ka autori pīduovoj divu spieceigu bolsu sasaveišonūs jau pošā raksteišonys procesā.
Obi izdavumi teik pamaneiti, tik kotrys sovā veidā. Kruojums “Seppuku iz saulis vādara” vaira palīk saprūtams skaiteituojam, kod Sovvaļnīks izavielej tekstus sovu dzīšmu raksteišonai. Tymā breidī skaiteituojs suoc vaira saprast, kas ir Valentina i kas ir Oskara veikums. Atškireigais raksteibys styls nūsastyprynoj vāluok, kod Oskars ir paziņuojs, ka ari literaru tekstu radeišonai itamā pasauļa absurdā naradz jāgu. Valentins turpynoj skaiteituoju prīcēt i puorsteigt ar sovu raksteitū dzeju i prozu.
Romana atspulgus literaturys kritikā var īraudzeit vaira. Gruomotu prezentej i sarunys ap tekstu nūteik i Latvejis Rakstnīku savīneibā i Nacionalajā bibliotēkā. Nav daudz skaiteituoju, kas puorskaita tekstu nu vuoka da vuoka. Tī ir vairuoki izaicynuojumi: 1) dorbs ir drukavuots lelajim burtim, 2) apzinis plyusma tymā laikā puorsteidz ari latvīšu originalliteraturā, tok papyldus te ir kulturys i viesturis sluoni, kas plotuokam skaiteituoju lūkam nav zynomi. Partū ka latgaliskais vuiceibu programuos jūprūjom i nūklusāts voi vyspuoreigi raksturuots.bTok obu autoru pasaruodeišona roda viļkmi latgalīšu literaturā. I jau 1999. godā, pasateicūt Oskara dorba spiejom i talantam, pasaruoda kruojums „Pagrauda”, kurā ir gon jaunūs autoru dzeja, tulkuojumi nu lītavnīku dzejis i alternativa, muokslinīcyskū veikumu izceļūša latgalīšu literaturys viesture, kas ir Oskara davums latgalīšu literaturys pietnīceibā. 2000. godā Oskars sūpluok ar literati Līgu Seikstu-Gagaini izdūd erotizātu postmodernū romanu “Reitišķu mads” i pīlīk punktu literārajai darbeibai.
Nav tai, ka Oskara vuords napasaruoda vītejūs izdavumūs. Var saceit, ka nu tuo breiža, kod jis paziņoj, ka jāgys nav ari literāru tekstu raksteišonai (pasauļs nu tuo nasamaina…), jis roda vokora vuordus draugim, kas bīžuok ci rešuok, tok uzrunoj kaidu nu Oskara dūmubīdrim. Vokora vuordi draugim ir publicāti myusu dīnu dzejis antologejā “Susātivs” (2008), vairuokūs “Tāvu zemis kalendarūs”, kai ari atsevišķā kruojumā “Vokora vuordi draugim” (2021). Tān cyti vuordi meklej ceļu pi skaiteituoja ari “Atīsmēs”.
“Atīsme” – ir vīns nu tūs vuordu, kas aktualizejās godu symtu mejā, tok nateik eisti pījimts, palīk jaunvuorda statusā. Tys zeimoj kai nuokūtni, tū, kas atīt, kai ari var tikt uztvarts kai atkluosmis vuorda sinonims. Veidojūt kruojumu, Oskars raudzeja streipuļot vysus tekstus, kas vysmoz nadaudz reflektej iz laiku, kurā dzeivojam, tok asam tūs atstuojuši. Ar dūmu, ka skaiteituojam vajag “ceļa ruodeituoju” kai itamā saspryngtajā laikā, tai Oskara personeibys i pasauļa uztveris izpratnei. Kai atzeist pats autors, jis vaira ir “klauseituojs nakai runuotuojs. Partū maņ itymā diapazonā nu volūdys da klusuma ir klauseituoja pīredze.” Tymā pošā laikā gryuši nūsaukt vēļ kaidu autoru, kas tik dzili ir latgaliskajā tekstā, tik daudz guodoj i runoj par volūdys atteisteibu. Nui, tys vaira ir nūtics 20. godu symta beiguos, partū “Atīsmis” puorsteidz ar O. Seiksta piedejumu par polonismim latgalīšu volūdā i jaunvuordim, kas ir aktuāli jūprūjom volūdys atteisteibai.
Ka esi gotovs pasadaleit ar klusumu i sadzierdēt Oskara Seiksta vydabolsu Sovvaļnīka radeitajā muzykā, esi sūpluok Oskara juonuokuos gruomotys atvieršonā: Lūznovā, Daugovpilī ci Reigā. Guoduosim ari par vareibu byut radzamim tīšsaistē @Latgolyskongress Youtube.
Kai gruomotys dalykumvuordukūs roksta juo draugs i pyrmūs autoru leidzradeituojs Valentins Lukaševičs: “Par Oskaru napasaceisi – ar jū ir vyss skaidrs! Da i jis pats vēļ punktus nav salics – frāžu, teikumu, aiļu beiguos… Ka septenis reizis padūmoj, izaver, ka juo i pats bess nasaprass.”
Oskara Seiksta gruomotys izdūšonu atbolsta: Vaļsts kulturkapitala fonda mierķprograma “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programa”, bīdreiba “Latgolys regiona atteisteibys agentura” i Rita Wessius Foundation (Zvīdreja).
LKB vadeituoja, gruomotys sakuortuotuoja Ilga Šuplinska
