27. apreļa 10:00 stuņdēs startēs patriotiska izalauzšonys spēle “Kroma kolna boguoteibys”, kas nūtiks Ondrupinis pogosta Kroma kolnā i kū organizej Kroma kolna bruoliste, Latgalīšu kulturys bīdreiba ar Rēzeknis nūvoda, 3. Latgolys brigadis 32. kuojinīku bataljona i Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmis (LKLIP) atbolstu.
Kai uzsver Kroma kolna bruolistis bīdreibys vadeituojs Aleksandrs Lubāns: “Ideja organizēt vydslaiku taidu kai olimpiadi bejuse jau seņ. Itys variants nabyus gluži vydslaiku spēle, partū ka byus ari atseviški puorbaudejumi nu myusu dīnu krīzis gataveibys kulturys i atsevišķom militarom īmaņom, bet golvonom kuortom jau senūs spāku puorbaudis, veikleibys i gudreibys aizdavumi. Taidi, kas paruoda komandys salīdeiteibu, sovstarpeju sasaprasšonu, kai ari individualuos reagiešonys i reiceibys spiejis.”
“Leidzeigys idejis virmoj gaisā jau kaidu laiku”, tai Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituoja Ilga Šuplinska, “tys zeimoj, ka kūpā varim panuokt dreizuoku i mierķtīceiguoku jaunīšu izpratnis veiduošonu par sovu sakņu, pīdereibys atzeišonys svareigumu, par apziņu, ka ari es asmu par sovu zemi i breiveibu atbiļdeigs.”
Pyrmajā reizē tei vaira ir spēlis formata mekliešona. Itamā reizē teik eipaši aicynuotys tūs školu komandys, kas vysod ir bejušys aktivys latgaliskajuos tradicejuos: Nautrānu, Kuorsovys, Drycānu i Dagdys vydsškola. Tok dūma ir veiduot tū kai ikgadeju tradiceju, tod ari daleibai varēs pīsateikt sevkura Latgolys vydejuo pūsma izgleiteibys īstuode.
Spēle ir vīns nu pasuokumu, kas veļteits Latgolys kongresa dīnai. Tuos nūrise plānuota Kroma kolnā nu 10:00 da 13:00. 15:00 ir pīminis šaļteņa pīminis vītā “Latgolys kongresam – 100”, kūpeigs guojīņs pa Atbreivuošonys aleju da Mārys pīminekļa, kur nūtiks ari spēlis rezultatu paziņuošona i uzvarātuoju sveikšona.
Spēlis nūlykumā atrunuoti pamata nūtikšonys punkti, ka ir vaicuojumi, zvoni: 26451355
Aicynuoti ari skateituoji, lai jaunīšu darbeibai leluoks spāks i atdeve.
Ilga Šuplinska, Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituoja
Foto nu Kroma kolna bruolistes arhiva:
Patriotiskuos izalauzšonys spēlis “Kroma kolna bogoteibys” nūlykums
1. Spēlis mierkis i aizdavumi:
1.1. Školu jaunuotnis vydā popularizēt latgalīšu kulturys montuojumu;
1.2. Nūstyprynuot izpratni par senejūs latgalīšu dzeivis i ceiņu veidim, izdzeivuošonys gudreibom, kai ari pasavērt, kas tymuos ir mainejīs ci sasaglobojīs da myusu dīnom.
1.3. Veicynuot patriotiskūs i pīdereibys jiutu styprynuošonu jaunotnē.
2. Spēlis daleibnīki: vyspuorizgleitojūšūs školu 10.–12. klašu komandys 8 školānu sastuovā: 4 meitenis i četri puiši.
3. Spēlis organizātuoji: Latgalīšu kulturys bīdreiba, bīdreiba “Kroma kolna bruoliste” i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba.
4. Spēlis nūrise:
4.2.1. Nūtikšonys laiks i vīta – 2025. goda 27. apreļs, Kroma kolns, Ondrupinis pogosts, Kruoslovys nūvods;
4.2.2.Aizdavumus i viertiešonys kriterejus izstruodoj obu bīdreibu puorstuovi, konsultejutīs ar Zemessardzis 32. kuojinīku bataljonu;
4.2.3. Spēlis ilgums divys – treis astronomiskuos stuņdis (10:00–13:00);
4.2.4. Spēlis aizdavumus komanda veic kolektivi piec staceju principa.
4.2.5. Dorba saturs: spāka, iztureibys i veikleibys aizdavumi, kas prosa atjauteibu i zynuošonys par senejūs latgaļu īrūču lītuošonu, apgierba nosuošonu i atsevišķu sadzeivis paradumu, tymā skaitā, vītejūs augu, puorzynuošonu. Karaveira kasdīnys aizdavumi: īrūča, sūmys salikšona, puorsavītuošonys veidi i reiceiba pyrmuos paleidzeibys snīgšonā. Nūteikti paleidzēs jaunsorga ci vaļsts aizsardzeibys muoceibys zynuošonys.
5. Pīteikumi spēlei juoatsyuta leidz 2025. goda 22. apreļam iz e-postu (latgalisubidreiba@gmail.com). Pīteikumā juonūruoda škola, školāna vuords i uzvuords, klase, atbiļdeiguo školuotuoja vuords, uzvuords.
6. Viertiešona i apbolvuošona
Spēlis rezultatus viertej bīdreibu i Zemessardzis kūpeigi veiduota viertiešonys komiseja. Rezultati teik paziņuoti spēlis dīnā. Gūdolguotūs vītu īgiviejis komandys i komandu daleibnīki individuali sajam bolvys, puorejī daleibnīki — pīminis veļtis. Piec kūpeigom pušdinem tei ir dūšonuos iz Rēzekni, kur 15:00 ir svineigs pasuokums par gūdu Latgolys kongresa dīnai. Guojīņs nu Latgolys kongresa sytmgadis pīminis vītys pi Latgolys Mārys, kur ari nūtiks svineiga apbalvuošona.
