Trešuo saruna par breiveibu ar literaturzynuotneicu Ilgu Šuplinsku. Kū dareit, ka pats cylvāks sevi līkt cītumā i nabreiveibā?
Oskars Seiksts:
👉 Mes poši asam sovys nabreiveibys i cītuma autori.
👉 Breiveiba laikam sinonimiski vystyvuok ir atbiļdeibai. Atbiļdeibai i pateibai.
👉 Sartrs saceja, ka cylvāki ir nūlamti breiveibai.
👉 Tod, kod nav mīlesteibys byut breivam, tod dreiž atsarūn politiskuos īkuortys, ekonomiskuos strukturys, kas puorjem tū, kū tu navari pats. Navariešonys palīk, kū tuoļuok, tū vaira.
👉 Tehnologejis ir civilizacejis i breiveibys pauotrynuojums.
👉 Byut nabreivam ir vīgļuok. Vīgļuok, drūsuok, tev navajag pošam, tu vari sēdēt i vainuot kū naviņ. Pat pošam sevi vainuot.
Cylvāki, kas bejuši katorgā, soka – nikod nav bejuši tik breivi. Vysam ir tei ūtrei puse: breiveibys pusei – nabreiveiba, materialajai breiveibai – goreiguo vyds breiveiba.
LKB projekts “Atīsmis – Oskara Seiksta dzejā, sarunuos, latgalīšu i pūļu volūdā” teik realizāts ar Vaļsts kulturkapitala fonda mierķprogramys “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programa”, bīdreibys “Latgolys regiona atteisteibys agentura” i Rita Wessius Foundation (Zvīdreja) atbolstu.
