Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūme (LKLIP) ir uzrunuojuse politiskuos partejis i apvīneibys, pīduovojūt sadarbeibu Latgolys kongresa rezolucejis lāmumu eistynuošonā. Pīkrytuši memoranda paraksteišonai ir 5 politiskī spāki: Nacionaluo apvīneiba, “Konservativī”, “Saskaņa”, parteju apvīneibys “Apvīnuotais saraksts” i “Jaunuo Vīnuoteiba”.
Juoatguodynoj, ka Latgolys kongresa laikā 29. aprelī Juoņs Domburs vadeja diskuseju “Latgolys politiskais barometrs: Latgolys politika pyrms i piec Krīvejis ībrukuma Ukrainā”, kurā tyka aicynuoti pīsadaleit politiskūs parteju lideri nu desmit politiskajim spākim, kuru reitings saskaņā ar SKDS aptauju 2022. goda pyrmajūs treis mienešūs nav bejs zam 2% (“Jaunuo Vīnuoteiba”, Zaļūs i zemnīku savīneiba, Nacionaluo apvīneiba, “Saskaņa”, “Atteisteibai/Par!”, “Progresivī”, Latvejis Krīvu savīneiba (atsaceja daleibu), “Konservativī”, “Latveja pyrmajā vītā”, Latvejis Regionu apvīneiba).
Diskusejis laikā izskanēja gona daudz prīšklykumu, kas īkļauti Latgolys kongresa rezolucejā, partū redzejuos, ka partejom nabyus problemu aplīcynuot gataveibu juos eistynuot ari LKLIP pīduovuotajā memorandā.
Da itai šaļtei ir paraksteiti memorandi ar trejom partejom i divom parteju apvīneibom, kur konkreti prīšklykumi pasaruoda tikai Nacionaluos apvīneibys memorandā, puorejī politiskī spāki konceptuali atbolsta sadarbeibu i kongresā apstyprynuotū rezoluceju. “Apvīnuotais saraksts” pīduovoj sadarbeibu vysim Latvejis regionim svareigu vaicuojumu rysynuošonā: vītejuos kūpīnys īsaiste ekonomiskūs, socialūs krīžu rysynuošonā, leidzsvaruota regionu atteisteiba, atbolsts izgleiteibā, veseleibā, drūšeibā pīrūbeža regionim. “Konservativī” nūruoda, ka atbolsta ideju eistynuošonu, “cik tuoli tī nav pretrunā ar vaļsts/pošvaļdeibu budžetu fiskalū vareibu, cilvākresursu pīejameibu i sabīdreibys atbolstu atsevišķu punktu eistynuošonā”.
Nacionaluo apvīneiba atbolsta vysus četrus Latgolys kongresa konceptualuos darbeibys vierzīņus, uzsverūt, ka primari atbaļsteis vysus tautsaimnīceibys i latgalīšu volūdys lītuojuma prīšklykumus, izjimūt omota vītu nūdrūšynuošonu pyrmsškolā i nūvodā, kas attīceigi saisteititi ar latgalīšu volūdys vuiciešonu voi konsultiešonu. Taipoš Nacionaluo apvīneiba ir gotova atbaļsteit i styprynuot Latgolys administrativū regionu, tymā skaitā, rysynuot Varakļuonu vaicuojumu. Ir skaidrs, ka mynātūs vaicuojumu rysynuošonai ir vajadzeigi papyldu finanšu leidzekli i strategiski aizdavumi jaunajā vaļdeibys deklaracejā.
Krīvejis ībrukums Ukrainā paruoda, ka Latgola ir “korstais buļbs”, partū ka socialuo i etniskuo situaceja ir byutiski atškireiga nu puorejuos Latvejis. Latgolys īdzeivuotuoji sagaida parteju reiceibu, kas paruoda nūtykumu piecteceibu. Byutiski īguļdejumi itamā šaļtī ir vajadzeigi, kab styprynuot informativū telpu, īvīst latgalīšu volūdys apvuiceibu školā, pošvaļdeibā, pīzeistūt volūdys lītuojumu ari vaļsts instutucejuos, īsastuojūt par socialekonomiskū naatkareibu i nūdrūšynojūt īdzeivuotuoju fiziskū drūšeibu Latgolā, Latvejis i ES suokumpunktā.
Agris Bitāns, LKLIP prīšksādātuojs
