Nu 27. da 29. apreļa Rēzeknē nūtyka Latgolys kongress “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”, kas puļcēja vaira nakai 100 ekspertu zynuotniski lītiškajuos diskusejuos. Kongresu atkluoja Latvejis Vaļsts prezidents Egils Levits, diskusejuos pīsadaleja Ukrainys i Pūlejis viestnīki, īšklītu ministre Marija Golubeva, Aizsardzeibys ministrejis vaļsts sekretars Jānis Garisons, Norvegejis, Pūlejis, Nīderlandis eksperti volūdu politikys, uzjiemiejdarbeibys jūmuos. Kongresam kūpā kluotīnē beja registriejušīs 343 delegatu, gostu i klauseituoju, i tys nūsaslēdze ar rezolucejis pījimšonu.
Latvejis Vaļsts prezidents Egils Levits sovā atkluošonys runā pastreipuoja Latgolys eipašū lūmu Latvejis viesturē i ituos šaļts geopolitiskajā situacejā. Kai pošsaprūtamu, Latvejis i Eiropys drūseibai svareigu faktu pastreipuoja kai latgalīšu volūdys vuiceišonuos napīcīšameibu školā, tai informativuos telpys vysaiduošonu, leluoku uzsvoru līkūt iz latgalīšu volūdys īsaisti i styprynojūt demokratiskuos vierteibys pīrūbežā.
Zynuotniski lītiškajuos diskusejuos (4 jūmys, 19 diskuseju paneli) pīsadaleja vaira nakai 100 ekspertu, izsokūt datūs baļsteitus secynuojumus, izkluostūt strategiskus atteisteibys vierzīņus i akcentejūt darbeibys prioritatis izgleiteibā, latgalīšu volūdys funkcionalitatis styprynuošonā, uzjiemiejdarbeibys atteisteibā, ekonomiskuos navīnleidzeibys mazynuošonai.
Diskusejuos izsaceitī redzīni tyka apkūpuoti rezolucejā, kuruos pamatdaļu apstyprynuoja Latgolys kongress, nūsokūt, ka teik izveiduota Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūme, kas treis mienešu laikā sagatavej tuos izvārsumu. Korstuokuos debatis izavērse vaicuojumūs par latgalīšu volūdys pilotškolys īvīsšonys vajadzeibu, kas vys tik natyka atbaļsteits, nūruodūt, ka vitali svareigi ir īvīst latgalīšu volūdu i/voi nūvodvuiceibu (latgaliski) vysmoz vīnu reizi kotrā nu izgleiteibys pūsmu. Sovpus ekonomiskuos navīnleidzeibys mazynuošonai nūzeimeigs ir atteisteibys koeficients, kas ļautu suokumā izleidzynuot tautsaimisteibys ruodeituojus i tod konkurēt investiceju pīsaistē ar Reigys regionu. Cytaiž ekonomiskuos navīnleidzeibys plaisa pīaug i Latgolys regiona depopulaceja, socialuo i ekonomiskuo atpaliceiba nu videjūs statistiskūs ruodeituoju Latvejā vys vēļ turpynojās.
Jaunīvālātajā Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmē, saglobojūt piecteceibu, byus jau Saīta rezolucejis izpiļdis komitejā īkļautī organizaceju i kongresa pamata jūmu puorstuovi, guojuši kluotyn medeju, uzjiemieju, zemnīku, zemissardzis i kulturys puorstuovi, kai ari lamts tamā īsaisteit nu Latgolys īvālātūs Saeimys deputatu puorstuovi. Mynātajai padūmei treju mienešu laikā ir juoizveidoj izvārsums rezolucejai, pīduovojūt konkretus apriekinus voi atteisteibys scenarejus, modeļus rezolucejā īkļautūs vaicuojumu piec vareibys dreizuokai rysynuošonai.
Ilga Šuplinska, Latgolys kongresa 2022 organizatoru puorstuove
Latgolys kongresa translaceju nūdrūšynuoja Re:TV (27.04.), tīšsaisti RTA, LSM.lv (28., 29.04.), diskuseju “Politiskais barometrs” RTA, LSM.lv, Delfi (29.04.)
Latgolys kongresu informativi atbaļsteja “Vietējā Latgales Avīze”, Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, Latvejis Radio Latgolys studeja, Rēzeknis Tehnologeju akademeja.
Latgolys kongresa dorba seseju īrokstus var nūsavērt RTA YouTube kontā
