Vysa myusu dzeive (ari Latgolā) tagad ir apsaverama iz Ukrainā nūteikūšuo Krīvejis armejis ībrukuma fona. Kai tys ir pamainejs prioritatis iz pasauļa, vaļstī i Latgolys regionā? I kuri napadareitī dorbi ir atsakluojuši vēļ plykuoki?
Taišni iz skorbūs nūtikšonu Ukrainā pasaverūt, varam lobuok nūviertēt, cik lelā drūšeibā asom poši – ticim, ka varam pasaļaut iz starptautiskūs organizaceju, bet ari pošim koč kas juodora – cik labi asom organizāti sovā vaļstī, sovuos pašvaļdeibuos, sabīdriskajuos organizacejuos i Latgolys regionā kūpumā, kab pījimtu atbiļdeigus lāmumus kai mīra, tai ari (nadūd Dīvs) kara laikā? Jau tagad kars nūteik na tikai Ukrainys teritorejā, tys nūteik ari pi myusu – plašsazinis leidzekļūs, škārsteikla socialajūs teiklūs, privatajuos sarunuos ar draugim, rodim i sovā saimē.
Vysaidūs laikūs ir nūtykuši latgalīšu saīti, kongresi, konferencis… Ir daudzys reizis raudzeits formulēt kūpeigūs ilgtermiņa mierķus i atkuortuoti skanejuši aicynuojumi vysaidom atbiļdeigajom īstuodem. Tok gods nu goda ci kotrā nuokamajā pasuokumā radzam, cik gryutai ir tikt pi kaidu izmierejamu rezuļtatu. Nav tai, ka nikas nav izdareits. Koč kas ir panuokts, koč kas ir nūtics pats nu sevi, nazkū ir izdarejuši naatlaideigi individi voi kaida aktivuoka sabīdriska organizaceja, bet kūpejī Latgolys i latgalīšu dzeivis socialekonomiskī ruodeituoji ir tuoleji nu Latvejis vaļsts i nu Eiropys videjim. Tai sauktuo regionaluo navīnleidzeiba Latvejā ir vīnkuorši klīdzūša. Ari kuļturys, izgleiteibys, identitatis styprynuošonys lauceņūs latgaliskais nazkur īsaspīž latviskajā, nazkur “jaucās” pa vydu, nazkur izkreit pavysam – nav eistys skaidreibys ni pašvaļdeibu darbinīkim, ni vaļsts īstuožu īriednim, ni školuotuojim, ni uzjiemiejim, ni politikim. Ka nav skaidreibys, tys ir pyrmais signals par nadrūšeibu regionā i vaļstī.
Par kūpejū Latgolys regiona ekonomiskū i cytu jūmu atteisteibu eisti nivīns nav atbiļdeigs. Pareizuok sokūt – atbiļdeigi ir daudzeji, bet nivīns da golam nav saucams pi atbiļdeibys par loba rezuļtata naesameibu. Tys pats ari cytuos jūmuos. Regionaluo atteisteiba nav tikai termins, kuru gona īraksteit vīnys ministrejis dokumentūs i vyss pats nu sevi atsarysynuos. Tys ir kūpeigs dorbs – i pašvaļdeibu, i vyss vaļdeibys (i tuos pakļauteibā asūšū īstuožu). Regiona drūšeiba ir i rūbežsorgu, i policejis, zemissardzis dorbs, kai ari sātys, kas apdzeivuotys palīk ari dziļuokajūs laukūs, a na sabierst zam buļdozera ci laika zūba. Regiona labkluojeiba ir īkšzemis kūpprodukta cypari i kotra individa prīca par nuokamū saulainū dorba dīnys reitu!
Kai tikt pi lobuokys dzeivis Latgolā? Bīži viņ vyss eistyn ir pošu latgalīšu rūkuos. Latgalīšim (i nīvinam cytam) ir juouzajem atbiļdeiba par Latgolu. Valkūt paralelis ar nūtykumim Ukrainā i Krīvejā, Boltkrīvejā – kurs cyts uzajims atbiļdeibu, ja na kotrs “mozais es”? Tys ir cīš svareigi, kab poši latgalīši aktivuok īsasaisteitu sabīdriskajūs procesūs, navaļdeibys organizacejuos i, da, ari partejuos. Vysuos! Kū vairuok jimuos byus latgalīšu, tū vairuok latgalīšūs īsaklauseis politiķi nu vysu spuornu.
Ukrainā jau nu 2014.goda vaļsts teritorejis aizstuoveiba baļstejuos iz breivpruoteigūs kusteibys placim, a Krīvejā vairuok kai 20 godu laikā vaļsts aparats mīdze i pa druskai damīdze vysus, kas varē, gribē i uzadrūšynova nūsastuot pretim valdūšajam režimam. Daudzeji beja spīsti emigrēt. Vēļ vairuokums vīnkuorši sasamīrynova. Taišni deļ tuo niu pasauļs vainoj vysus krīvus i vysus Krīvejis Federacejis īdzeivuotuojus, ka jī faktiski ar sovom rūkom (ci pīkrisšonu klusejūt) ir ļuovuši dzimt diktatoram, kurais ir īsuocs asiņainuokuos “militaruos operacejis” Eiropā, kaidys nabeja pīdzeivuotys nu ūtruo pasauļa kara laikim. Atbiļdeiba par tū leluokā ci mozuokā mārā juouzajem kotram Krīvejis pilsūņam!
Tai ari niule Tev i maņ juoīt kūpā, lai izrunojam, kū i kai dareisim nuokamajūs pīcūs godūs? Kai mes varam “nu volūdys da ekonomikai” (drūšeibu īskaitūt) paceļt vysys jūmys Latgolā? Vīna pašvaļdeiba tū navarēs izdareit, vīna ministreja ari nā, vysu nūveļt iz kaidys sabīdriskys organizacejis placim byutu napruots… Taitod raugam īlikt vysmoz golvonū virzīni, kurā visim kūpā “rakt”!
Mes Latgolā niule asom kai taids tvaika viļcīņs, kas šņuoc i laiku pa laikam taurej, tok cīš lānai īt iz prīšku, tod pa inercei nu nuokamuo kaļneņa lejā… Ci varbyut asom kugis, kas bez motora i bez buru dreifej pasauļa viejūs i voldūšajuos straumēs? Itū viļcīni ir juoizlīk iz slīdem i juoīdūt jam skaidrs mierkis, energija kusteibai i sitema, kai tuos “ūgleitis” saguoduot, kab viļcīņs naatsastuotu, a aizvin skrītu iz prīšku, lai sasnīgtu i apsteigtu pasauļa nūsaceitūs i vys maineigūs izaicynuojumus. Ka tys ir kugis, tod tai pat ir vajadzeigs motors ci vysmoz gona iztureiga i pareizā virzīnī pagrīzta bura. Lai tys myusu kugis naaizīt pa “Moskvas” pādim – respektivi, nanūsleikst!
Latgolys kongress nūtiks tikai treis dīnys. Piec byuteibys – pyrmajā dīnā svineigī pasuokumi par gūdu 1917.goda Latgolys latvīšu kongresa atceris dīnai i 2022.goda kongresa atkluošona. Leluokais dorbs nūlykts iz 28.apreli, kod dorba grupuos tiks apsprīsti vysaiduoki vaicuojumi i pa gabaleņam kūpā lykta ari kūpejo kongresa rezoļuceja. 29.datumā – svineiga Saeimys deputatu (Latgolys apakškomisejis) sēde, tod politiķu nalela “capynuošona” Juoņa Dombura vadeibā i beiguos rezoļucejis apstyprynuošona.
Ir izskanejuse vysaiduoka kritika i vys jau ka vēļ skanēs kongresa reikuotuoju vierzīnī, tok skaidrs, ka pa puors dīnom mes navarēsim atrysynuot vysus Latgolys vaicuoumus. Es personeigi grybu ticēt, ka Latgolys kongress var tapt par pastuoveigu Latgolys dzeivuotuoju (Latvejis pilsūņu) vīdūkļa paudieju – kūpeigys pozicejis formulātuoji. Tū skaļuok i precizuok pasceit var paleidzēt organizatoriska struktura, kam juostruodoj ari kongresu starplaikūs. Kaidai tai byut, kaidā sastuovā, ar kaidu puorstuovnīceibu i, golvonais, kas varātu veikt tai sekretariata pīnuokumus, tys ir juoapdūmoj ituos nedelis laikā i pīktdiņ ir kūpā juoizlem.
Vysa puorejuo informaceja, kas saistuos ar Latgolys Kongresu – pasuokumu kuorteiba, dorba grupu programa, īspiejis sekuot nūtikšonom attuolynuotai – ir i byus atrūnama škārsteikla lopā latgolyskongress.lv
Nūslāgumā drusceit par identitati. Kai jī poši atzeist, taišni kara prīškā i faktiski tuo laikā ukraiņu tauta klive par naceji i skaidri īzeimē sevī atškireibys nu ībruciejvaļsts pamatnacejis. Karš apvīnova Ukrainys vaļsti, tuos sabīdreibu, i nūstyprynova jūs identitati. Godim iļgi Latgolys sabīdriskuos organizacejis ir runovušys, stuostejušys, cik svareigi ir Latgolā kūpt i styprynuot latgalīša pašapziņu. Cik tys ir svareigi na tikai regiona, bet ari vaļsts, na tikai kuļturys, bet ari ekonomikys i nacionaluos drūšeibys kontekstā. Ka agruok tū kaids vēļ nasaprota, tod vairs nazynu, kaidus argumentus stuosteit – myusim visim kūpā ir svareigi apvīnuot vysus Latvejis i atseviški jimtus Latgolys dzeivuotuojus, styprynuot kotra pašapziņu i spieju sasadorbuot!
Cik mes kotrs byusim styprs, tik stypra byus Latgola! Kū stypruoka byus Latgola, tū stypruoka ari vysa myusu vaļsts. Tys nav lozungs, tei ir formula, pi kurys pīsaturu.
Jurs Viļums, Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituojs
