Biedrības “Latgolys Saeima” valdes sēdē mani uzaicināja uzrakstīt dažus vārdus par Varakļānu novada nonākšanu t.s. krēslas zonā, tātad it kā Latgalei atmirušu, bet no šīs puses skatoties tomēr ne gluži Viņsaulē nonākušu teritoriju. Katram ir savs redzējums, šis būtu manējais.
Pirmkārt mani apmierina, ka dažādu cilvēku, biedrību un politiķu aktivitāšu rezultātā Varakļānu novads netika tā vienkārši pievienots Madonas novadam. Otrkārt, mani apmierina Satversmes tiesas lēmums, ka Varakļānu novads nav tā vienkārši piesviežams Rēzeknes novadam. Treškārt esmu priecīgs, ka Varakļānu novads saglabājis savu patstāvību un tur tagad notiek pašvaldības vēlēšanas, un iedzīvotāji paši nosaka, kas nākošajos gados pārstāvēs viņus.
Protams, ka cīniņā iesaistītie ir guvuši traumas, daži pat nopietnas, un jūtu viņiem līdzi. Tomēr saprātīgiem cilvēkiem tagad jāstrādā nākotnei. Pagātnes notikumu vērtēšana lai paliek vēsturnieku ziņā, lai dzejnieki apraksta un dziesminieki apdzied šo sakāpināti par cīņu starp tumsas un gaismas spēkiem stilizēto kauju par piederību Latgalei vai Vidzemei.
Latvijas vēsturisko zemju likuma garā, pagātnes notikumu un manā izpratnē – Varakļāniem bija, ir un būs redzama vieta Latgalē. Politiķi Rīgā, kaut kur citur un arī pašos Varakļānos var izlemt daudz ko, viņi ar saviem lēmumiem var ietekmēt nākotni, bet pagātnes notikumi, tāpat kā mirušo valstība nav pakļauta viņu varai. Tādēļ man un daudziem latgaliešiem Varakļāni vienmēr būs gaiša Latgales vieta, kas Latgales attīstībai devusi daudz, kur auguši daudzi gaiši mūsu cilvēki.
Atceroties laikus kā “Latgales radio” vadītājam nāk prāta, ka toreiz meklējot atbalstu raidījumiem latgaliešu valodā lielāku atsaucību guvu Madonas rajona centrā, nekā no tā laika vadības Varakļānos. Tādēļ man ir gaišas atmiņas par Madonu, bet zinu arī, ka vainot nedrīkst kāda politiķa noraidošas attieksmes dēļ visu viņa saimi, vai pat visus tur dzīvojošos cilvēkus.
Pats kā Līvānu novada opozīcijas deputāts tagad varēju vērot, ka politiķu rīcība bieži ir neizskaidrojama, šķietami pat divkosīga. Pie mums nācās vērot ar kādu satraukumu komentēja citu novadu vadības atteikšanos apspriest Vīpes pagasta un Upmalas pagasta daļas iedzīvotāju vēlmi rīkot t.s. referendumu par pievienošanos Līvānu novadam. Tomēr reizē bez mazākās vilcināšanās tika noraidīta daļa “mūsu” Sutru pagasta iedzīvotāju vēlme par tādu balsojumu, lai pievienotos Preiļu novadam. Iedzīvotāju vēlmē ieklausīties negrib ne tikai Rīgā, bet arī pie mums uz vietas.
Skaļiem vārdiem, bet bez skaidriem aprēķiniem pamatota, reģionu nevienlīdzības mazināšanai tik ļoti nepieciešamā administratīvi teritoriālā reforma beigās radījusi tikai neskaitāmus jautājumus, uz kuriem joprojām nav atbilžu. Pēc fakta tā ir tikai tāda “rajonu reforma”, jo visa Latgale pamatā ir atgriezusies veco padomju laiku teritoriju robežās. Priekš kam? Lai politiķiem Rīgā būtu iespēja ielikt ķeksīti pie sadaļas “reģionālā reforma”. Vai tik beigās mums pašiem nebūs visa šī rīdzinieku savārītā putra pašiem jāizstrebj.
Noslēgumā, novēlu Varakļānu novadam attīstīties un augt, un aktīvajiem cilvēkiem,
īpaši kultūras laukā, neaizmirst savu atbildību par cilvēkiem arī aiz novada robežām
visās debesu pusēs, kas vēsturiski ar jums saistīti.
Valdis Labinskis
