Nu 13. oktobra septenis nedelis iz prīšku Kruoslovys i Ludzys nūvodu pīrūbežā byus sastūpami Latgalīšu kulturys bīdreibys (LKB) puorstuovi ar izgleitojūšu sarunu šovu “Paskaidroj maņ …!” tū pīrūbežys vītu, kurā atsarūnam. Informaceja byus socialajūs teiklūs, pošvaļdeibuos i pa vacai mūdei – iz afišu stobim.
Treis tāli – Vieju Rozale, Klāvu Tekļa i Plotku Jurs – ar humora elementim (anekdotis, puorpratumu skečs, hiperbolays itt.), muzykys i multimedeju paleidzeibu runuos ar vītejū kūpīnu par dažaidom aktualom lītom. Ari tom, kas nateik pamaneitys regiona ci vaļsts leimenī: kas īzeimej konkretuos vītys pīviļceibu, ar kū vītejī lepojās; kaidys problemys jūs nūmuoc i kai tū varātu rysynuot, kaidus olūtus jī izmontoj informacejis īgiušonai, kai jī izviertej informaceju i kū tī var i vajag maineit.
Saruna aizavierzēs ari iz praktiskim padūmim, kur Latgalīšu kulturys bīdreibys puorstuovu aizdavums byus izskaidruot, kū nūzeimej 72 stunžu sūma, parkū tei ir juosaprūt vaira metaforiski, a kam sātā ir juobyut, naatkareigi nu krīzis veida i ilguma. Ar kū sevkura individa gataveiba krīzei atsaškir piļsātā i laukūs, a pats svareiguokais – nu juo lāmuma reikuotīs, palikt sātā voi dūtīs prūm nu sātys.
LKB puorstuovi aicynoj pīsabīdruot ari vītejūs pošvaļdeibu, NVO liderus, kab sarunā dzierdātais napalīk tik izrunuots, bet teik ari rysynuots tymā leimenī, kur kaida problema ir atrysynuojama. Sarunu šova daleibnīki veiduos ari eisys reportažys, raksturojūt vītejū kulturys i informacejis telpu, cytym paruodūt lapnuma i guodeibys objektus un problemys.
Ka Tev ir kas sokams vaļdeibai, vītejai ci nacionalajai, sābram, draudzeigam ci na vysai saprūtamam, i tu vari izateikt na tik viņ socialajūs teiklūs, a dzeivūs cylvākūs, gaidam iz sarunu. I kas zyn iz kūpeigu sadarbeibu turpmuok!
Grafikā var byut nalelys izmainis, tok plānuot sev tyvuokū apleicīni jau var suokt šudiņ: Zilupe – 13.10, Kaplava – Piedruja – 20.10, Indra – Robežnieki – 27.10, Neikšāni (Asūne) – Porečje – 03.11, Šķaune – Pasiene – 10.11, Zaļesje – Briģi –– 24.11, Cibla – Goliševa (Mērdzene) – 01.12, Līdumnieki – 08. vai 15.12.
Projekts tapis ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas atbalstu.
Kai reikuotīs guņsgrāka gadīnī? Kai reikuotīs, ka ilgstūši nav elektreibys? Kū nūzeimej 72h sūma ci kam juobyut sātā sevkurā krīzis gadīnī? Kai nūtiks īdzeivuotuoju apziņuošona krīzis gadīnī?
Itūs i tīši Tevi interesejūšūs vaicuojumus izstuostēs i paruodēs VUGD, Zemissardzis 3. Latgolys brigadis 32.KB, CERT puorstuovi
Tīšraidi verīs ite:
11. oktobrī vysi, kam ir vaicuojumi par reiceibu krīzis situacejā, aicynuoti pīsabīdruot Latgalīšu kulturys bīdreibai (LKB) i iniciativai “Darbeiguos kūpīnys Latgolā”, kas sadarbeibā ar VUGD i Zemissardzis puorstuovim stuosteis par gataveibu krizei i sekura sabīdreibys puorstuova pašorganiziešanuos spiejis svareigumu.
Vaļsts aizsardzeiba navar tikt veiduota bez sabīdreibys, vaļsts i pošvaļdeibu instituceju, dīnastu i privatpersonu atbolsta. Itaida atbolsta i izpratnis veicynuošona var byut izškireiga krizis situacejuos, t. sk. militara apdraudiejuma gadejumā.
Bīži viņ, runojūt par individa i sabīdreibys nūtureibu, teik dūmuots par cilvāka uzvedeibu tik ekstremaluos situacejuos, tymā pošā laikā tehnologeju i informacejis puorpiļneibys laikā stress i natipiskys situacejis naordinarus lāmumus prosa ari sevkurys nūzaris kasdīna. Taipoš kai školuotuojam ir juoīinteresej školāns, jis navuica prīškmatu, a ar sovu kluotbyutni ļaun bārnam atteisteit juo stypruokuos pusis i slāptūs talantus, tai ari sevkuram individam ir juosaprūt, ka gatavūs recepšu i ministru kabinetu prīškrokstu laiks ir pamats, ko juoprūt izmantuot i pīlāguot sevkurai atškireigai situacejai.
Leidzeigi ir ar visaptvarūšū vaļsts aizsardzeibu, kas nav tikai vaļsts aizsardzeibys jūmys voi vaļsts puorvaļdis instituceju atbiļdeiba i prioritate. Visaptvarūšys vaļsts aizsardzeibys sistemys mierkis ir sekmēt vaļstiski svareigu funkceju darbeibu planavuošonys, koordiniešonys i partnereibys sistemys izveiduošonu storp vaļsts institucejom, kai ari privatū sektoru, NVO i dzeivuouojim. Praktiskais visaptvarūšys vaļsts aizsardzeiys sistemys aizdavums ir kotrai vaļsts institucejai nūteikt konkretus aizdavumus i lūmu vaļsts aizsardzeibā.
Forumā Vaļsts guņsdzieseibys i gluobšonys dīnasta prīšknīka vītnīks Ivars Nakurts stuosteis par reiceibu guņsgrāka, ilgstūša elektreibys padevis puorruovuma gadejumā, informēs par apziņuošonys veidim krizis situacejā. Zemissardzis 32. kuojinīku bataljona puorstuovi skaidruos 72 stuņžu sūmys konceptu, kai ari kotra lūmu i atbiļdeibu ari militara apdraudiejuma gadejumā.
Forums teik reikuots: iniciativys “Paaudžu resursu centra izveide, īreikojūt izgleitojūšu telpu bārnim i kūpābyušonys, vuiceibu i ideju generiešonys telpu pīaugušajim, kur reikuot apvuiceibys, kai reikuotīs vysaidu križu gadejumūs”, kū finansiali atbolsta Izgleiteibys iniciativu centrs sadarbeibā ar British Council puorstuovnīceibu Latvejā, projektā “Darbeiguos kūpīnys”, i projektā ”Latgalīšu kūpīnys lidereibys i pīdereibys styprynuošona, eistynojūt Latgolys kongresa idejis”, kū finansiali atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis pīškiertajim Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim.
Nikodema Rancāna konkursa nūslāguma pasuokums nūtyka 28. septembrī Kruoslovys Kulturys nomā. Padūtys pīcys sudobra pokovsaktys i divys specialuos bolvys.
Nominacejā par īguļdejumu un sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis un nūvoda vuiceibys īvīsšonā un īdzeivynuošonā školā bolvu sajieme: Ludzys Muzykys pamaškolys školuouoja, folklorys kūpys “Iļža” vadeituoja Dace Tihovska. Kai saceja bolvys padevieja Latgalīšu volūdys i literaturys školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure: “Daudzu školuotuoju kasdīna i labi padareita dorba atslāgs ir uzadreikstiešona. Dace uzadreikst vaira, kai nu juos prosa i sagaida.” Jai tyka padūta ari Latgolys Etnografiskuos viestnīceibys eipašuo bolva – lele pošdarynuotā etnografiskā tautystārpā. Taipoš bolvu itamā nominacejā sajēme Viļānu Muzykys i muokslys školys školuouoja Anita Vulāne, kuru atbaļsteit beja atbraukuši ari juos školānii, kū školuotuoja īsaista latgaliskuos nūtikšonuos. Ari Anita tyka sumynuota divys reizis, partū ka kļiva par pyrmū Latvejis Izgleiteibys i zynuotnis darbinīku arūdbīdreibys (LIZDA) īdybynuotuos eipašuos bolvys – smilkšu stuņdinīka – īgivieju. Vairuokys bolvys īgiviejis sovuos uzrunuos lyudze pīdūšonu sovom saimem, sovim bārnim, partū ka leluokuo laika daļa pavadeita školā, ryupejūtīs par cytu bārnim. Smilkšu stuņdinīks ir kai simbolisks atguodynuojums tam, ka dzeive naapsastuoj ni iz šaļteni i sova šaļts juoveļtej ari sev.
Latgolys Etnografiskuos viestnīceibys vadeituoja Iveta Seimanova, kas ir ari PII “Annele” školuotuoja Reigā, na tik padeve eipašū bolvu, bet ari poša tyka pi N. Rancāna bolvys. Žureja nūviertieja juos sirdsdorbu kai bārnuduorzā, tai uorpus tuo. I. Seimanova ar sovys komandys paleidzeibu jau ir realiziejuse vairuokus projektus, kas uztur etnografiskuo tautystārpa izgleituošonys, komplektiešonys i pietnīceibys dorbu. Kai saceja poša dareituoja – 80. lele nuokušajā nedelī ceļuos iz Sēlejis kongresu.
Nominacejā par radūšu i psihologiski atbolstūšu pīeju muoceibu ci studeju vidē gūdynuoja divys školuotuojis: Kruoslovys Varaveiksnis vydsškolys ilggadeju školuotuoju Irinu Gončarovu i Rēzeknis Vaļsts pūļu gimnazejis direktori i svešvolūdu školuotuoju Olgu Burovu.
Taipoš atzineibys i Latgalīšu kulturys bīdreibys, Rēzeknis Tehnologeju akademejis, a LIZDA bīdrim ari sovys organizacejis saryupātuos bolvys, sajēme: Inta Lāce, Rēzeknis suokumškola, Sarmīte Vaģele, Daugovpiļs Draudzeiguo aicynuojuma vydsškola, Nadežda Adamoviča, Kruoslovys Varaveiksnis vydsškola, i Inguna Pašāne, Nautrānu vydsškola.
Nūslāguma pasuokuma daleibnīki varēja prīcuotīs leidza ar nominantim par eisajim video par školuotuojim, īsasaisteit attālu rēbusa miniejumūs, baudeit Kruoslovys pusis muzykalū i kulinarū montuojumu. Vīnkuorši sirsneigi pavadiet laiku sūpluok.
Konkursu organizēja i žureju puorsuovēja Latgalīšu kulturys bīdreiba sadarbeibā ar Kruoslovys nūvoda pošvaļdeibu. Paļdis par finansialu atbolstu juosoka ari Rēzeknis Tehnologeju akademejai, Latgolys Etnografiskajai viestnīceibai i LIZDA.
17. junī nūtiks “Esi i dori” diskuseja “Vaļsts i pošvaļdeibys sadarbeiba ar NVO”.
Tīšraidi verīs ite:
Diskusejis programma:
Pārrunuos aktualuokūs vaicuojumus, kas skar Latgolys atteisteibu i kurūs sadarbeiba storp piļsūniskajom organizacejom i vaļsts i pošvaļdeibu ir styprynoma:
Austrumu pīrūbežys reiceibys plana konceptu, kurā jūprūjom nav radzami konkreti rezultativī ruodeituoji i finanšu apjūms, kai ari projektu realizacejis laiks, kab vysmoz īsuoktu celi iz ekonomiskuos i socialuos navīnleidzeibys mazynuošonu.
Pošvaļdeibu finansiešonys izmainis, izdzeivuošonys režimi pošvaļdeibuos, kai piļsūniskuos organizacejis var īsasaisteit nūteiktu vaicuojumu rysynuošonā.
Pošvaļdeibu sadarbeiba ar piļsūniskajom organizacejom, t. sk., nūteiktu funkceju delegiešona, Īdzeivuotuoju padūmu veiduošona i c.
Pošvaļdeibu īsaiste Latgolys kongresa rezolucejis eistynuošonā: latgalīšu volūdys īvīsšona školuos, pasuokumu nūrisē, lingvistiskajā ainovā, Latgolys kai viesturiskuos zemis vīnuoteibys principa saglobuošona, informativuos telpys sakuortuošona i c.
Kūpeiga īsastuošona par eipašy ES programys, kas styprynuotu drūšeibys, sabīdreibys i informativuos telpys nūtureibu itamā geopolitiskajā situacejā, juos aizstuoviešonys napīcīšameibu ES leimenī. (2023. goda pavasarī VARAM rīkoja storptautysku seminaru, kurā vysys vaļsts, kas rūbežojās ar agresorvaļstim pīkryta taidys programys izveidei i snīgšonai ES Padūmē, tymā pošā laikā konkreta juos vierzeiba ir apsastuojuse).
17. junī nu 11:00 da 16:00 stuņžu Rēzeknis nūvoda dūmē tiks organizāts „Esi i dori” kluotīnis forums „Vaļsts i pošvaļdeibu sadarbeiba ar NVO”, kurā pārrunuos aktualuokūs vaicuojumus, kas skar Latgolys atteisteibu i kurūs sadarbeiba storp piļsūniskajom organizacejom i vaļsts i pošvaļdeibu ir styprynoma:
Austrumu pīrūbežys reiceibys plana konceptu, kurā jūprūjom nav radzami konkreti rezultativī ruodeituoji i finanšu apjūms, kai ari projektu realizacejis laiks, kab vysmoz īsuoktu celi iz ekonomiskuos i socialuos navīnleidzeibys mazynuošonu.
Pošvaļdeibu finansiešonys izmainis, izdzeivuošonys režimi pošvaļdeibuos, kai piļsūniskuos organizacejis var īsasaisteit nūteiktu vaicuojumu rysynuošonā.
Pošvaļdeibu sadarbeiba ar piļsūniskajom organizacejom, t. sk., nūteiktu funkceju delegiešona, Īdzeivuotuoju padūmu veiduošona i c.
Pošvaļdeibu īsaiste Latgolys kongresa rezolucejis eistynuošonā: latgalīšu volūdys īvīsšona školuos, pasuokumu nūrisē, lingvistiskajā ainovā, Latgolys kai viesturiskuos zemis vīnuoteibys principa saglobuošona, informativuos telpys sakuortuošona i c.
Kūpeiga īsastuošona par eipašy ES programys, kas styprynuotu drūšeibys, sabīdreibys i informativuos telpys nūtureibu itamā geopolitiskajā situacejā, juos aizstuoviešonys napīcīšameibu ES leimenī. (2023. goda pavasarī VARAM rīkoja storptautysku seminaru, kurā vysys vaļsts, kas rūbežojās ar agresorvaļstim pīkryta taidys programys izveidei i snīgšonai ES Padūmē, tymā pošā laikā konkreta juos vierzeiba ir apsastuojuse).
Foruma programa tyvuokajā laikā tiks publicāta Latgolys kongresa sātyslopā. Iz pasuokumu ir aicynuoti, pošvaļdeibu vadeituoji, kulturis, izgleiteibys jūmys atbiļdeigī cylvāki, NVO i medeju puorstuovi, kai ari interesenti. Lyudzam īprīšk pīsaregistrēt ite: https://forms.gle/vUDLpeWmbtkEZuSU8
Latgalīšu kulturys bīdreiba (LKB) 25. augustā 10:00 stuņdēs organizej izgleiteibys nūzaris specialistu tīšsaistis diskuseju “Esi i dori” par aktualajim izgleiteibys vaicuojumim pedagogim, školānim i studentim, ari jūs vacuokim i tim, kuri meklej pošizaugsmis vareibys. Pasuokumā pīsadaleis VISC vadeituoja Liene Voroņenko, Latvejis Universitatis profesors Mārcis Auziņš, “Tilde” biznesa atteisteibys direktors Kaspars Kauliņš, LKB vadeituoja Ilga Šuplinska, Rībeņu vydsškolys školuotuoja Diāna Bravacka, kai ari Rēzeknis Tehnologeju akademijis profesore Sanita Martena.
Tīšsaistis diskusejis daleibnīki akcentēs pošvuiceibys, pošvadeituos vuiciešonuos i digitalizacejis prasmis i kompeteņcis, sagaidūt kluotasūšū vaicuojumus par izgleiteibys īspiejom i sevkura individa atteisteibu. Kai nūruoda pasuokuma organizatore i daleibneica Ilga Šuplinska, kas ilgstūši darbojusēs itamā nūzarē, “Izgleiteibai juoīt kūpsūlī ar myusu dīnu tehnologejom, dorba tierga pīprasejumu i izgleitojamū interešu izmaiņom. Tys nav tikai Reigys vaicuojums, ari Latgolys regionā ir juoinvestej izgleiteibys tehnologeju i parsmu atteisteibā, tys varātu ari pozitivi ītekmēt ekonomiku. Tys ir ari vaicuojums par volūdu, kaidā atsateista tehnologejis. Latgalīšu ir juobyuņ tū volūdu vydā, kas palīk nuokušojom paaudzem.”
Pasuokuma plans:
10:00 īvodvuordi nu Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmis (LKLIP)
10:05 “Puoreja iz apvuiceibu latvīšu volūdā i īspiejis saturā” – Liene Voroņenko, IZM, Vaļsts izgleiteibys i satura centrs
10:20 Vaicuojumi i atbiļdis
10:30 “Flirts ar cytaižū, jeb kū vuiceitīs, kod vysys školys pabeigtys?” – Mārcis Auziņš, LU
11:00 Vaicuojumi i atbiļdis
11:10 “Muoksleiguo intelekta volūdys tehnologejis, tūs praktiskī pīlītuojumi šudiņ i reit” – Kaspars Kauliņš, SIA TILDE
11:40 Vaicuojumi i atbiļdis
11:50 “Digitalī reiki i platformys latgaliski” – Ilga Šuplinska, RTA, LKB
Latgalīšu kulturys bīdreiba (LKB) sadarbeibā ar Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibu organizej Turisma forumu latgalīšu kūpīnys lidereibys i pīdereibys styprynuošonai. Tys nūtiks 2. junī Lūznovys muižā. Pyrmuo sasatikšona ar turisma nūzaris ekspertim byus jau 26. aprelī tīšsaistē. Pasuokumus interesenti varēs apmeklēt bez moksys.
Pasuokumūs tiks aicynuoti Latgolys regiona, nacionala i storptautyska mārūga turisma eksperti, kuri teikluošonuos formatā diskutēs par aktualitatem i daleisīs ar sovim pīredzis stuostim. Itaids formats ļaus sevkuram dalinīkam īgiut napīcīšamuos zynuošonys i īmanis, kab nūdrūšynuotu sova pakolpuojuma ci produkta atteisteibu.
26. aprelī nūtiks tīšsaistis ekspertu īsapazeišonys pasuokums. Tymā eksperti prezentēs turisma jūmys atteisteibys teņdencis pasaulē i Latvejā, stuosteis par nūzaris vareibom sarežgeitajā geopolitiskajā i ekonomiskajā situacejā, runuos par teiklošonuos nūzeimi ari papildfinansiejuma īgivei. Tīšsaiste byus www.latgolyskongress.lv. 2. junī 11.00 stuņdēs suoksīs kluotīnis pasuokums Lūznovys muižā, kur foruma dalinīki diskutēs par praktiskys dobys vaicuojumim ar jūmys ekspertim, kai ari meklēs rysynuojumus turisma jūmys atteisteibai sovā regionā. Programa i pīsateikšanuos veidlopa byus atrūnama LKB FB tyvuokajā laikā.
18. novembrī, Bolvu nūvodā pīdzeivuots viesturisks nūtykums latgalīšu rokstu volūdys byušonai publiskajā vidē – pyrmū reizi Latvejis viesturē pastateita vaļsts leiminī saskaņuota nūvoda ceļazeime, kurā sūpluok uzrokstam latvīšu literarajā volūdā “Balvu novads” var puorskaiteit nūvoda nūsaukumu ari latgalīšu rokstu volūdā “Bolvu nūvods”.
Kūpā Bolvu nūvoda rūbežus niu īzeimuos pīcys itaidys ceļazeimis, bet pyrmuo oficialuo zeimis atkluošona nūtyka pi ībraukšonys Bolvu nūvodā nu Guļbinis pusis, simboliski īzeimojūt ari vizuali pamonomu Latgolys rūbežu.
Jaunu, obejuos latvīšu volūdys rokstu tradicejuos pīraksteitu zeimu pastateišonys iniciators ir Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, kurs, atkluojūt zeimi, saceja, ka leidza ar itū ir pīsapiļdejs naviņ juo poša, bet vysys Slišānu saimis, ari juo vacuoku sapyns. “Maņ lels gūds atkluot itū zeimi, jo atjaunuotuos vaļsts viesturē itei ir pyrmuo nūvoda zeime, kur nūvoda nūsaukums ir pīraksteits ari latgaliski. Ar itū mums Bolvu nūvodā, Zīmeļlatgolā, cīši juosalepoj, ka mes asam tī, kas nas gaismu Latgolā. Nu iteinis suocās Latgola, nu iteinis suocās Eiropa, nu iteinis suocās Latveja. Maņ nu bierneibys jau tāta i mama ir muocejuši, ka juosalepoj, ka esi latvīts, ka juosalepoj, ka esi latgalīts, juokūp sovys saknis, sova volūda. Kab tū vysu dareitu, vajag lelus sapynus. Tāta i mama sepinieja lelus sapynus, i dūmoju, ka verūtīs nu augšys, Ontons (Ontons Slišāns – red.) ir cīši prīceigs, ka itys sapyns ir pīsapiļdejs. Puorfrazejūt Armstronga vuordus, itys ir mozs sūļs latgalīšu volūdys lītuošonai publiskajā telpā, bet cīši lels liecīņs latgalīšu pošapzinis ceļšonā.”
Portalam lakuga.lv Andris Slišāns stuosta, ka itaida ideja par latgaliskom zeimem bejuse vēļ Viļakys nūvoda laikūs, dorbs bejs aizsuokts, nu nav saguojs dabuot vysus apstyprynuojumus – zeimis pastateišona apsastuojuse pi “Latvijas Valsts ceļu”, kas naapstyprynuoja latgaliskū variantu. Tod mainejuos nūvods i beja skaidrys, ka zeimis taipat juomaina, Andris guojs ar ideju pi jaunuo Bolvu nūvoda, kū nūvoda vadeiba atbaļsteja. Piečuok daudzi īsasaistejs nūvoda deputats Aldis Bukšs, nūvoda izpilddirektors, juo vītinīks, kuri bejuši gotovi kuortuot vysus saskaņuojumu vaicuojumus. Tys itūreiz veiksmeiguok izadevs ari, pasasokūt itūgod pījimtajam Latvīšu viesturiskūs zemu lykumam.
Karteņa: Slišānu saime i Ruta Cibule pi jaunuos zeimis, foto Andra Slišāna personeiguo arhiva
Latvīšu viesturiskūs zemu lykuma rūsynuotuojs ir Vaļsts prezidents Egils Levits, kurs, sveicūt Bolvu nūvodu ar zeimeigū nūtikšonu, syuteja itaidus sveicīņa vuordus: “Asu gandareits, ka mane īrūsynuotais Latvīšu viesturiskūs zemu lykums ir ness pozitivys puormainis i ļaun jiedzeigi sakuortuot Latgolai i latgalīšim svareigus vaicuojumus. Divejis latvīšu rokstu volūdys tradicejis ir myusu nacejis kūpeiguo botuoteiba, ar kurū varim eistyn byut lapni. Es vysod asu aicynuojs latgalīšus runuot latgaliski, vuiceit volūdu sovim bārnim i turpynuot uzturēt dzeivu latgaliskū kulturtelpu, kurei latvīteibu padora daudzveideiguoku i kūšuoku. Mums vysim kūpā ir juosaryupej, kab car godu symtu Latgolā kūptuo i saglobuotuo latgalīšu volūda pastuovātu dzeiva i skanātu ari cytuos paaudzēs. Turu nūceju, ka latgalīšu volūdys lītuojums Latgolys publiskajā telpā – ceļazeimēs, vītu i īlu nūsaukumūs, zeimynūs i saziņā – arviņ pamonomuok vizualizēs latgaliskū kulturtelpu. Latgalīšu volūdai juoteik vaira radzamai i plotuok lītuotai Latgolys nūvodūs i ari cytuvīt Latvejā. Asat lapni par sovu latgaliskū identitati kai latvyskys identitatis sastuovdaļu! Asat stypri sovā pīdareibā Latgolai i Latvejai!”
Andris Slišāns atzeist, ka itaids nūtykums vaira vajadzeigs taišni pošim latgalīšim.
“Asu sajuts, ka vaļstiski i puornūvodu cylvākūs itys roda pozitivys emocejis, bet itys vaira vajadzeigs mums pošim, mums, Latgolys cylvākim, lai caltu sovu pošapziņu, lai saprostu, ka latgalīšu volūda ir vierteiba.
Ka saprassim poši, ka tys, kas mums ir, ir vierteigi, varbyut beigsīs tei dūmuošona i runuošona, ka Latgolā tys švaki i tys švaki, ka leluokais bezdorbs, vysi bāg i vysa kas cyts. Latgalīšim desmitem godu ir puormasts, ka runoj napareizi, deļtuo itys varbyut ļaus ceļt mums sovu pošapziņu. I cīši ceru, ka Bolvu nūvodam sekuos vysi nūvodi puorejā Latgolā da pošys lejis, da Augšdaugovys nūvoda.”
Bolvu nūvoda dūmis prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs, atkluojūt jaunū zeimi, pasateice Andrim Slišānam i juo saimei, kai ari vysim dareituojim, kab zeime tiktu pastateita: “Mums ir lels gūds i lela atbiļdeiba ryupētīs par sovu vaļsti i sovu identitati. Eistyns cīns pret Andri i juo saimi par itū sapynu. Itamuos dīnuos cīši daudzi nu ļaužu dzieržu vuordus: “Es cīneju Latgolu i latgalīšu volūdu, bet…”. Šudiņ es grybu pasceit lelu paļdis tim cylvākim, kuri cīnej Latgolu i latgalīšu volūdu sovūs dorbūs. Cīnu itim dorbim izruodeja Vaļsts prezidents, izruodeja “Latvijas Valsts ceļi” i Satiksmis ministreja, kas saskaņuoja zeimi, izruodeja kotrys cylvāks, kas atbaļsteja ituos zeimis pastateišonu. Paļdis Bolvu nūvoda deputatam Aldim Bukšam, kurs kai naradzamais spāks ir paleidzējs, kab itys nūtyktu. Paļdis jums, ka sovu mīlesteibu pret Latgolu i tuos volūdu asat paruodejuši dorbūs!”
Bolvu nūvoda deputats Aldis Bukšs, kurs aktivi guojs tolkā pi zeimis saskaņuošonys dorbu, atkluošonā atzyna, ka ite pīsapiļdejs ari vīns nu juo poša sapynu. “Sovā ziņā itei zeime ir pīruodejums myusu drūsmei spēt puorvarēt tūs aizsprīdumus, kas myusūs ir bejušs paaudžu paaudzēs. Dažaidu īmesļu deļ, nu nazynuošona, naizpratne ir raisejušys bailis lepuotīs i ceņstīs saglobuot latgalīšu volūdu, kas ir daļa nu latvīšu volūdys. Sabīdreiba ir mainejusēs. Ari Reigā, valdeibā, cylvākūs, kuri pījem lāmumus, attīksme pret latvīšu volūdys paveidu – latgalīšu rokstu volūdu – ir mainejusēs, tykuse labvieleiguoka. Ituos zeimis byušonu ir atbaļstejuši “Latvijas Valsts ceļi”, Satiksmis ministreja. Vaļsts volūdys centrs, kurim ir juotur ryupe par latvīšu volūdu, na tikai akcepteja, bet ari mudynova iz itim sūlim. Pyrmū reizi, pa munam, Latvejis viesturē, kas nūzeimej ari pasauļa viesturē, koč kur iz itaidys ceļazeimis ir uzroksts latgalīšu rokstu volūdā. Izbaudit itū breidi, kura līcinīki jius asat,” tai Aldis Bukšs.
Bolvu nūvoda zeimis atkluošonā kluotyn beja ari Latvejis Universitatis Lībīšu instituta vadeituojs, volūdnīks, muokslinīks, lībīšu kulturys aktivists Valts Ernštreits, nūruodūt, ka ituos zeimis pastateišona ir puormaiņu īsazeimiešona ari sabīdreibā kūpumā:
“Itei zeime paruoda lelys puormainis ari sabīdreibā. Zeime paruoda, ka beidzūt piec cīši garu godu mes varim īraudzeit Latvejis dažaideibu – sūpluok latvīšu literarajai volūdai varim īraudzeit latgalīšu rokstu volūdu.
Cereju, ka sovulaik byus zeimis ari lībīšu volūdā. Svareiguokais, itū zeimi atkluojūt, ka ļauds ir suokuši saprast, ka latvīteiba ir cīši dažaida i ka vysa latvīteiba, vysi tuos paveidi ir vierteiba, ka nav vīna skaidra modeļa, nav vīnys skaidrys pazeimis, kaidam ir juobyut eistynam latvīšam. Eistynais latvīts kai suma veidojās nu vysu cīši dažaidūs latvīšu kulturu, nu dažaidūs nūvodu. Ir cīši svareigi, kab mes tū Latvejis dažaidū boguoteibu radzātu naviņ sātuos i muzejūs, bet radzātu ari, braucūt pa Latveju. Itei ir pyrmuo zeime Latvejis pastuoviešonys viesturē, kas nav privata voi sabīdryska iniciativa, itei ir pyrmuo vaļstiskā leiminī saskaņuota ceļazeime. Es dūmoju, ka tei īzeimej jaunu laikmetu. Paļdis Bolvu nūvodam, ka jius tū izdarejot i paruodejot jaunu ceļu naviņ Latgolai, bet vysai Latvejai kūpumā!”
Itūvosor ari portals lakuga.lv raksteja par Valta Ernštreita muokslys objektu “#nekādu lībiešu nav”, ar kura paleidzeibu jis raudzeja pīvierst viereibu lībīšu situacejai Latvejā, eipaši akcentejūt ari vītu nūruožu zeimu pastateišonys sarežgejumus. Vaira par situaceju var puorskaiteit ITE.