Puordūmys piec Latgolys kongresa jaunuo koncepta prezentacejis pasuokuma Varakļuonūs 2021. gods 26. julī.
Nu 2017. godā reikuotuo 4. pasauļa latgalīšu saīta par gūdu Latgolys kongresa symtgadei ir puorguojuši 4 godi. Žāļ jau ir tuo laika, jo munā redzīnī eipaši nikas nav mainejīs, ka iz tū verās caur 1917. goda kongresa materialu prizmu. Lela prīca ir par tū, ka latgali dora i rauga aizstuovēt sovys tīseibys Latvejis vaļstī. Taipat prīca beja dzierdēt, ka beidzūt leidza ar volūdys vaicuojumu tyka runuots ari par ekonomikys vaicuojumu. Simpatizēja jaunais sauklis “Nu volūdys leidz ekonomikai”, koč ari maņ grybātūs saceit “Nu ekonomikys leidz volūdai”. Kab tī ari kai byutu, bet itom divejom lītom īmams paralels ceļš, koč ari varātu saceit, ka latgaļu volūda beja i byus, jo latgalīši sovu volūdu ir nūsorguojuši i aktivi lītoj sadzeivē.
Nui, pīkreitu – Latgolys školuos tei byutu juoīvīš, nu lieneitem i ni par reizi. Eisā laikā tū izdareit nav īspiejams. Labi byutu suokt ar ticeibys vuiceibu, nūvoda vuiceibu, rokstu volūdu i tt. Bet rūnās vaicuojums: voi mums ir attīceiga vuiceibu literatura, pareizraksteibys vuiceiba? Vysmoz maņ nav bejuse īspieja taidys redzēt. Ari školuotuoju vaicuojums varātu byut aktuals. Pi vysa varbyut školuos tū vajadzātu dareit iz breivpruoteibys pryncypu. Ite, īspiejams, darātu kotrā školā vacuoku padūmis i školys redzīņs. Cik zynu, Latgolā ir školys, kur jau tei koč kai teik vuiceita. Ar steigu darātu pasameit pīredzē.
Koleidz tys vyss ir nūkuortuots, tai teikam pi naudys vajadzeibys, taitod ekonomikai ite ir vārā jemama nūzeime. Dīvamžāļ, itamūs, jaunajūs, laikūs ari vuiceibys nanūteik bez moksys. Kas natruodoj, tam nabyus ēst. Kab dabuotu naudu, ir juostruodoj, juoražoj, ni juolyudz i juopalelynoj poruodi. Deļtuo, organizejūt kuortejū Latgolys kongresu 2022. godā, muns prīšklykums ir: Vysapyrma Latgolys planavuošonys regionu pīsaisteit pi Latgolys viesturiskuos teritorejis, kab nivīnam naīīt pruotā tū atškeļt, kai tys jau ir ar Krystapili, Varakļuonim, Stiernīni i piec tam ari taiseit aptaujis par tū. Gona mums Abrenis pīmāra, kuru asam naatgrīzeniski pagaisynuojuši.
Ūtrkuort, atsasaucūt iz Latgolys 1917. goda kongresa materialu, juodaboj patstuoveiba i nūteikšona lītuos, kai tys beja paradzāts, Latveju dybynojūt. Juocer, ka ari Kūrzeme, Vydzeme i Zemgale izruodeis aktivitatis sovūs nūvodūs. Juosaprūt, ka nivīns mums napīduovuos patstuoveibu, bet tei ir juoizceinej, dīvamžāļ.
Kod nūsastyrpynuos Latgolys ekonomiskuo sistuaceja, tod byus plašys īspiejis ni viņ volūdys lītom, nu ari daudzom cytom, cīši svareigom nūzarem. Vaļsts navar byut, ka tei nikuo vysā naražoj. Naaizmierssim par myusu ūtrū boguoteibu – Dīva dūtū zemi. Latveja vysod ir bejuse agrara vaļsts, leidza ar tū lauksaimnīceiba, munā redzīnī, ir nūzare, kurai byutu dūdama tik zaļuo gaisma, ka davums byutu jiutams vysys Latvejis mārūgā.
Kas gon cyts, ka ni mes poši, latgali, kūpā aizstuovēs myusu interesis. Jius asat uzajiemuši iniciativu organizēt Latgolys kongresu. Mes asam pateiceigi jums par tū, bet naaizmierstit, ka mes ceram, mes tycam i mes gaidom drūsu reiceibu. Kab Dīvs paleidz puorīt nu vuordu iz dorbu.
Dziļā cīnā Igors Pličs, 2021.goda 1.augustā, Preiļūs
