4. decembrī nūtyka trešais seminars, plānojūt Latgolys kongresu (2022. goda 27.–29. apreļs). Tys beja veļteits Latgolys ekonomiskuos telpys raksturuojumam, kai ari izaicinuojumim i tūs rysynuojumim eksporta, uzjiemiejdarbeibys, turisma i augstuokuos izgleiteibys vaicuojumūs.
Četruos paneļdiskusejuos: “Latgolys ekonomiskuos telpys pīvīnuotuo vierteiba i eksports”, “Uzjiemiejdarbeibys (t.sk. jaunuzjiemumu) darbeibys ryski i vareiba Latgolā”, “Turisms kai Latgolys ekonomikys augšupejis nūzare”, “Augstuokuos izgleiteibys pīvīnuotuo vierteiba Latgolys regionā”, eksperti diskutē par kotrai jūmai svareiguokū, pamatojūt sovu skatejumu i potencialūs rysynuojumus.
Paneļdiskusejā “Latgolys pīvīnuotuo vierteiba i eksports” (vad. Dr. S. Ežmale) pīsadaleja K. Abiks (Latvejis investiceju i atteisteibys agentura), J. Lāčplēsis (Latgolys specialuos ekonomiskuos zonys Uzraudzeibys komiseja), Nikolajs Pušņakovs (SIA “MIDIS”), Jānis Igaunis (“Timber Kit” SIA). Jī dalejuos ar sovu pīredzi par Latgolys eksportpreci i tū, kai mazynuot škieršļus tuos pīduovuojumam pasauļa tiergā i kai kulturidentitate var paleidzēt styprynuot Latgolys ekonomiskū telpu. Eksperti secynuoja, ka juosaver na tik iz tradicionalū Latgolys eksporta preci, bet juoatteista digitalūs tehnologeju vierzīņs, unikalu i inovativu produktu pīduovuojums. Kai potenciāli rysynuojumi eksporta i augstuokys pīvīnuotuos vierteibys produktu radeišonai Latgolā tyka mynāta vajadzeiba styprynuot investiceju pīsaistis ekosistemu, specialū ekonomiskū zonu i inkubatoru atbolstu, veiduot kvalitativuoku izgleiteibys pīduovuojumu. Tyka uzsvārta myusu laika praseiba dūmuot plotuok, investēt sevkura individa izgleiteibā i zynuošonuos.
Paneļdiskusejā par uzjiemiejdarbeibys (t.sk. jaunuzjāmumu) darbeibys ryskim i vareibu Latgolā (vad. Ņ. Kazakevičs) pīsadaleja S. Baltace (LIAA Rēzeknis biznesa inkubators), R. Zeiļa (Latvejis Socialuos uzjiemiejdarbeibys asociaceja), uorsts neirologs E. Kupats (SIA “NeuroTech”), M. Neimanis (Buildit), R. Križanovskis (jaunuzjiemums “UpMatched”). Eksperti uzsvēre, ka vajag vaira dūmuot par ilgstpiejeiga vierzīņa biznesu. Tys zeimoj, atteisteit uzjiemiejdarbeibu, kas rysynoj kaidu nu pasauļa aktualajom problemom – klimats, tehnologejis, īkļaujūša nūdarbynuoteiba, kiberdrūšeiba, socialuo uzjiemiejdarbeiba. Tyka nūruodeits, ka vitali svareigi ir atteisteit videjūs i augstūs tehnologeju uzjāmumus. Papyldus tyka uzsvārts, ka Latgolys regionā ir milzeigs potencials socialuos uzjiemiejdarbeibys atteisteibai. Pi potencialajim rysynuojumim tyka mynāta sinergejis i sadarbeibys veicynuošona, publiskuo sektora atvierteiba, plotuoka vareiba puorsakvalificēt. Praktiskī pīvadumi beja uorkuorteigi daiļruneigi, kab nūtycātu sapynim i vareibai ari Latgolys vīnradžu tapšonai.
Paneļdiskusejā “Turisms kai Latgolys ekonomikys augšupejis nūzare” (vad. A. Mackevičs) pīsadaleja L. Kondrāte (Latgolys Turisma asociaceja), Vija Kudiņa (Aglyunys Maizis muzejs), Dr. Andris Klepers (Vydzemis Augstškola), Dr. Elīna Vasiļjeva (Daugovpiļs Universitate, DU), diskutejūt par īrūbežuojumim, styprajom pusem i potencialu Latgolys tūrismam. Turisms veicynoj vītu pīviļceibu i biznesa nūtureigumu regionā, par tū vitali svareiga ir jaunu, talanteigu cylvāku pīsaiste regionā.
Turisma diskusejis daleibnīki atzyna, ka svareigi na viņ runuot latgaliski, bet saglobuot latgalisku reiceibu, kas ir atbylstūša latgalīšu goram i tradicejom, tys, kas myus padora atškireigus, unikalus. Partū juobyun plotuokam latgalīšu volūdys izmantojumam: na viņ zeimis i nūruodis, bet ari publiskajā telpā kūpumā, t.sk., masu informacejis olūtūs, eipaši vītejūs. Papyldus tyka mynāti pīvadumi iz latgaliskuos identitatis vierteibom atteisteita uzjiemiejdarbeiba, dobys montuojuma i bogoteibu komercializaceja, kai ari strategeju veiduošona ar ambiceju, ar naapsastuošonu birokratiskajūs gaiteņūs voi naspiejā sasadorbuot.
Paneļdiskusejā par augstuokū izgleiteibu (vad. Dr. A. Zeps) pīsadaleja eksperti Dr. A. Juško-Štekele (Rēzeknis Tehnologeju akademeja, RTA), Dr. M. Burima (DU), Dr. L. Litavniece (RTA), Jānis Staris (“Latvijas finieris”), Dr. A. Daņiļeviča (DU), Dr. O. Lavriņenko (DU). Tyka diskutāts par augstškolu lobu i kompetentu puorvaļdeibu, darbeibys efektivitati, daītamim resursim, storptautyskū sadarbeibu. Kab veicynuotu augstškolu pīnasumu tautsaimnieceibā, primari ir juosagatavoj lobus, puorkvalificiešonai i myuža izgleiteibai gotovus specialistus. Tyka uzsvārta sinhronizacejis vajadzeiba ar industrejis pīprasejumu, leidz ar tū pastuoveiga sadarbeibys platforma ilgtermiņa strategiskajai planavuošonai ir vīns nu rysynuojumu. Runojūt par dūtajā šaļtī veiduotajom augstuokuos izgleiteibys īstuožu padūmem, eksperti uzsvēre, ka kritiski svareigi ir, kab padūmu sastuovi byutu naatkareigi i profesinali.
Seminarā apsprīstuos idejis i prīšklykumi vēļ tiks apkūpuoti i publicāti Latgalīšu kulturys bīdreibys i kongresa sātys lopā latgolyskongress.lv. Ite var atrast ari interesejūšū diskusejis sadali. Svareigi atguoduot, ka globalizacejis i digitalizacejis laikmetā ir eipaša vīta i lūma volūdai, tradicejai, kas var byut par Latgolys izaugsmis veiksmis stuostu, i daudzim uzjiemiejim Latgolā tei jau ir kasdīna. Vuicomēs nu lobuokūs i īsastuojam par jaunom idejom!
Seminaru organizēja Latgolys 20217.goda Saīta rezolucejis izpiļdis komiteja (SaRIK), Latgalīšu kulturys bīdreiba sadarbeibā ar Latvejis Nacionalū kulturys centru, sasagatavojūt Latgolys kongresam, kas 2022. goda 27. – 29.aprelī nūtiks Rēzeknē. Semināru finansiali atbolsta Latvejis Republikys Kulturys ministreja, tehniskū nūrisi nūdrūšynuoja DU.
Latgolys kongresa pasuokumu organizatoru vuordā,
Dr. Sandra Ežmale
Īroksts ar pasuokuma video apsaverams ite:
