LATGALES KONGRESS
Rēzekne, Latgale, Latvija
2022. gada 27.–29. aprīlis
Cienījamie kolēģi!
Pieteikuma anketa pieejama šeit.
2017. gadā 5.–6. maijā Rēzeknē notika Latgales simtgades kongress, kas atgādināja Latvijas un pasaules sabiedrībai par vēsturiski diviem nozīmīgiem kongresiem Rēzeknē: 26.–27. aprīlī (pēc j. st. 9.–10. maijā), kurā vadošā loma bija garīdzniecībai un kurā tika pieņemts vēsturisks lēmums atdalīties no Vitebskas guberņas un veidot vienu valsti ar Vidzemi un Kurzemi, saglabājot pašnoteikšanās tiesības tautsaimniecības, valodas un ticības jautājumos, un 3.–4. decembrī (pēc j. st. 16.–17. decembrī), kur vadošā loma bija strēlniekiem. Otrā kongresa rezultātā tika panākts, ka tā laika trīs apriņķi — Rēzeknes, Ludzas un Daugavpils — tiek atdalīti no Vitebskas guberņas. Latgales aprīļa kongress ir viens no pirmajiem, kas aktualizē kopīgu Latvijas valstiskuma ideju un sagatavo politisko un sabiedriski izglītojošo platformu Latvijas valsts dibināšanai 1918. gada 18. novembrī.
2017. gada Latgales simtgades kongress pieņēma rezolūciju un izveidoja Saieta rezolūcijas izpildes komiteju (SaRIK), kas atbild par rezolūcijas izpildi un organizē nākamo Latgales kongresu. Izvērtējot sasniegto un vēl risināmos jautājumus, tika izveidota 2022. gada Latgales kongresa koncepcija. Kongresa tēma: „Latgaliskums Eiropā: no valodas līdz ekonomikai“.
Četru gadu pieredze pēc 2017. gada Latgales simtgades kongresa, it sevišķi Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšana, apliecina nepieciešamību regulāri un mērķtiecīgi apkopot un virzīt Latgalei un tās iedzīvotājiem nozīmīgus jautājumus. Tāpēc ir svarīgi vismaz reizi piecos gados, nodrošinot atbilstošu pārstāvniecību kā no iedzīvotājiem, tā arī pašvaldībām, NVO un citām organizācijām, analizēt esošo situāciju un izvirzīt praktiskus uzdevumus un jautājumus, kas svarīgi Latgales attīstībai.
Lai precīzāk izvirzītu prioritātes Latgales kongresa darba kārtībai, tika organizētas divas diskusijas Rēzeknē un Daugavpilī, aicinot pārvaldes, tautsaimniecisko un nevalstisko sektoru atskatīties uz paveikto un izvirzīt sasniedzamus mērķus. Katrā no šīm diskusijām tika skaidrots arī kongresa delegātu un dalībnieku pārstāvniecības princips.
Latgales kongresa darbs tiks organizēts vairākās sekcijās, kur dalību ņems kongresa delegāti un kongresa dalībnieki, kā arī viesi (aicinātās personas). Kongresa delegāti pārstāvēs Latgales iedzīvotājus, pašvaldības, tās organizācijas un NVO, kas mērķtiecīgi kopj latgalisko identitāti un risina Latgalei un latgaliskajam svarīgus jautājumus. Kongresā varēs ņemt dalību arī pētnieki, jomu praktiķi, kuru pieteiktā uzstāšanās tēma tiks apstiprināta kā Latgales kongresa norisei atbilstoša.
Kongresā aicināti piedalīties politiķi un dažādu jomu praktiķi — gan ar referātiem, gan lietišķām tēmām diskusijām. Tāpat Latgales kongresā dalību ņems pārstāvji no valsts institūcijām, iestādēm, viesi no citām latviešu vēsturiskajām zemēm. Iecerēts, ka Latgales attīstībai aktuāli zinātniskie priekšlasījumi mīsies ar neskaidru vai strīdīgu jautājumu publisku apspriešanu, lai kongresa gaitā izstrādātu un apspriestu rezolūcijas pamatpunktus un kongresu noslēgtu ar konkrētiem priekšlikumiem tautsaimniecības, drošības, kultūras, izglītības, valodas un plašsaziņas līdzekļu politikas attīstībai.
Piesakot tēmas un izstrādājot tēzes kongresam, lūdzam pārdomāt un novērtēt sava piedāvājuma aktualitāti konkrētas nozares, tāpat Latgales un latgaliskā attīstības kontekstā Latvijas un Eiropas kultūras, izglītības, tautsaimniecības telpā. Aicinām aktīvi iesaistīties mērķtiecīgu priekšlikumu izstrādē reģiona attīstības kāpināšanai.
Ņemot vērā starpdisciplināro pētījumu pieaugumu un nozīmīgumu arī Latgales problēmu risināšanā, gaidīsim pieteikumus, kas respektē mūsdienu zinātnes attīstības tendences un padziļina mūsu informētību un sapratni humanitārajās (valodas, kultūrvēstures, folkloristikas, literatūrzinātnes), sociālajās (reģionālā ekonomika, demogrāfija, uzņēmējdarbība, likumdošana, drošības jautājumi u. c.) un inženierzinātnēs (vides, informācijas tehnoloģijas, būvniecība u. c.).
Latgales kongresa noslēgumā kongresa delegāti apstiprinās rezolūciju, kurā tiks noteikti nākamo piecu gadu uzdevumi un sasniedzamie mērķi, kā arī tiks apstiprināts jauns SaRIK.
Kongresa darba valodas — latgaliešu, latviešu, angļu.
Kongresā var piedalīties ar referātu vai stenda referātu
Referāta ilgums — 30 min.: 20 min. — referāts, 10 min. — diskusijām
Stenda referāta prezentācija — 5 min., 30 min. — diskusijas par 3–5 stenda referātiem
Kongresa norises vieta — 27. aprīlī atklāšana Latgales vēstniecība „Gors“, Pils iela 4, Rēzekne; 28. aprīlī — konference Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, 29. aprīlī — noslēguma plenārsēde, rezolūcijas pieņemšana („Gors“), Volūdu nakts.
Termiņi:
- 26. septembrī diskusija Rēzeknē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā
- 4. decembrī diskusija Daugavpilī, Daugavpils Universitātē
- līdz 2022. gada 31. janvārim — referātu pieteikumu pieņemšana dalībai kongresā
- līdz 2022. gada 10. februārim — organizācijas komitejas atbilde par pieteikuma un tēžu akceptēšanu vai noraidījumu; organizatoriski precizējumi
- līdz 2022. gada 28. februārim iedzīvotāju delegātu apstiprināšana
- līdz 2022. gada 20. aprīlim — tēžu publicēšana (līdz 3000 rakstu zīmēm ar atstarpēm)
- 2022. gada 27.–28. aprīlis — Latgales kongress
- 2022. gada 29. aprīlis — Latgales kongresa rezolūcijas pieņemšana
- līdz 2022. gada 1. septembrim — rakstu iesniegšana kongresa materiālu krājumam
- 2023. gada janvāris — kongresa rakstu krājuma izdošana
Saieta rezolūcijas izpildes komiteja:
Agris Bitāns —zvērināts advokāts (priekšsēdētājs)
Dr. philol. Ilga Šuplinska —Latgaliešu kultūras biedrība (priekšsēdētāja vietniece)
Dr. oec. Sandra Ežmale — Malnavas koledžas direktore
Dr. paed. Irēna Kokina — DU rektore
Dr. philol. Lidija Leikuma — LU profesore
Dr.oec. Iveta Mietule — RTA rektore
Imants Slišāns — nodibinājuma „Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija“ valdes priekšsēdētājas vietnieks
Juris Viļums — Latgaliešu kultūras biedrība
Sergejs Maksimovs — Latgales plānošanas reģiona priekšsēdētājs
Kongresa organizēšanas komitejas goda locekļi:
Jānis Bulis — Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps
Anna Rancāne — dzejniece, žurnāliste
Viesturs Kairišs — kinorežisors, kustība „Ar Latgolu”
Kongresa darba grupas vārdā
Agris Bitāns
Uzziņai
1992. gada 11.–13. augustā Rēzeknē notika 1. pasaules latgaliešu saiets, kas pulcēja visdažādāko jomu speciālistus, lai kopīgi vienotos par atmodas laika norišu stratēģiju un pārvērtībām, kas nepieciešamas Latgales reģiona atdzimšanai. Tapa lēmumi par latgaliešu valodas jautājumu aktualizēšanu, reģiona plašsaziņas līdzekļu un grāmatu izdošanas atbalstu, Rēzeknes Augstskolas (RA) (kopš 2016. gada 1. janvāra — Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, RTA) izveidošanu. Pasākums izskanēja ar atjaunotā pieminekļa „Vienoti Latvijai“ atklāšanu.
2002. gada 11.–13. augustā tika organizēta 2. pasaules latgaliešu konference, kurā tika pieņemts uzsaukums, adresēts Latvijas Republikas prezidentei V. Vīķei-Freibergai un LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. Tajā tika atzinīgi novērtēta Valsts valodas likuma izstrāde, RA dibināšanas fakts, atbalsts Latgales Kultūras centra izdevniecības darbam, tāpat akcentēti turpmākie neatliekami risināmie uzdevumi: „Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība ir skatāma nesaraujamā saistībā ar novada saimniecisko dzīvi un valsts reģionālo politiku. Laikā, kad lielākā investīciju daļa nonāk Rīgā un tās apkārtnē, izraisot Latvijas lauku izmiršanu un katastrofālu bezdarba pieaugumu, uzskatām par vitāli nepieciešamu valsts atbalsta palielināšanu Latvijas perifērijai, īpaši Latgalei, samazinot nodokļu likmes un sekmējot investīciju piesaisti.“ Uzsaukumā tika izteiktas bažas par kārtējo administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā tiktu mainīta Latgales kultūrvēsturiskā robeža. Bažas ir bijušas pamatotas — pēc 2009. gada reformas Varakļāni vairs nav Latgales plānošanas reģiona sastāvā, toties reģionā ietverti vairāki Sēlijas pagasti.
2012. gada 9.–10. augustā Latgales dienu laikā Rēzeknē notika 3. pasaules latgaliešu saiets, kurā līdzās plašai kultūras programmai notika arī zinātniska konference, izvērtējot Latvijas neatkarības laika Latgales attīstības tendences un lejupslīdes cēloņus ekonomikā, izglītības, valodas, kultūras politikā un aktīvi iesaistoties Latgales atbalsta programmas realizācijā. Pieņemtā rezolūcija paredzēja praktiskus pasākumus kā Valsts valodas likuma 3. panta 4. apakšpunkta iedzīvināšanai Latvijas valodas un izglītības politikā, tā sabiedriskā pasūtījuma aktivizēšanu un latgaliešu valodas respektēšanu valsts komunikāciju un plašsaziņas līdzekļu politikā. Šajā konferencē pirmo reizi tika pārstāvēti arī Sibīrijas latgalieši, iepazīstinot ar savu izdzīvošanas pieredzi 20. gadsimta garumā.
2017. gada 5.–6. maijā 4. pasaules latgaliešu saietā notika Latgales simtgades kongress, kas bija veltīts Latgales kongresa simtgadei un analizēja 1917. goda lēmumu īstenošanu. Kongresu organizēja Latgaliešu kultūras biedrība, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Daugavpils Universitāte, kā arī juridiski vēsturiskās sekcijas darbu organizēja K. Dišlera fonds un Publisko tiesību institūts Akadēmiskajam pasākumam tika izvēlēts simbolisks nosaukums: Latgales simtgades kongress uzsvēra pasākuma nozīmību Latvijas vēsturē, izceļot faktu, ka vienotas Latvijas valsts koncepts pirmo reizi tiek izvirzīts tieši Rēzeknē. Kongresā piedalījās 551 reģistrēts dalībnieks. Pirmo reizi pasākums tika translēts Latvijas televīzijā, gūstot plašu rezonansi. Kongresa gaitā tika pieņemta rezolūcija un izveidota Saieta rezolūcijas izpildes komiteja (SaRIK), kuras uzdevums ir paātrināt un vērtēt pieņemto prasību izpildi, tāpat sniegt pārskatu par rezolūcijas īstenošanas gaitu kopumā.
Rezolūcijas pamats ir 1917. gada kongresa lēmums par apvienošanos ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem, paturot pašnoteikšanās tiesības valodas, pašvaldību, ticības, skolu un saimnieciskajos jautājumos. Rezolūcijā ir četri pamatpunkti: 1) izpildot 1917. gada Latgales kongresa 2. punktu, Latvijas valstij nodrošināt Valsts valodas likuma 3. panta 4. daļas reāla darbību, 2) aicināt Latgales plānošanas reģiona padomi oficiāli apstiprināt latgaliešu (Latgales) karogu (tumši zils-balts-tumši zils), nosakot tā lietojuma kārtību, 3) Latvijas Republikas reģionālo politiku balstīt uz Satversmes 3. panta, precīzi un skaidri nosakot reģionu funkcijas, kas ļautu efektīvi risināt daudzas valstiskas problēmas, 4) atzīmēt 27. aprīli kā Latgales dienu un iekļaut to likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 2. pantā kā atzīmējamu dienu.