Idejis rezoļucejai

[Juris Viļums]

Kaids ir Tovs redziejums, kam nūteikti byutu juobyut nuokamajā Latgolys kongresa rezoļucejā?

[Ontūns Pēzda]

Juoīroksta, ka Latgolā sabīdriskajūs medijūs struodojūt par žurnalistu obligati juozyna latgalīšu volūda i obligāti latgaliski juorunoj ar intervejamū cylvāku – par kotru interveju latgaliski žurnalistam olgys koeficients 1,5! A kas tagad nūteik Latvejis TV i Latvejys radejā? Struodoj žurnalistis, kas latgaliski narunoj i cylvākus intervej čiuliski – latgalīši, byudami pīkluojeigi i reizem pīglaimeigi pret svešajim, iz čiuļu žurnalistu vaicuojumim atsoka čiuliski. Puorejuo Latveja radz, ka Latgolā ir čiuļu i krīvu volūdys, jū krīvi Latgolā nazakautrej runuot krīviski i uzspīst sovu krīviskumu.

[Juris Saukāns]

Loba dīna!
Prīkšlykums: tikt pi skaidreibys, kas kongress byus, teatra volūdā runojūt, pec žanra.
Piļneigi īspiejams, ka beigōs vysi žanri saplyuss kūpā, bet byutu tūmār labi, ka vysmoz byutu mieginōjums skaidri formulēt golvanū vaicōjumu: KAS TAS IR?
Varianti:
1) nostalgisks pec 1920. – 1930. godim latgalīšu tuseņš, kur paraudōt par aizgōjušim laikim, kod latgalīšu volūdā runōja kotrs 3. latvīts, atrōdēt cytim jaunōs sukņis, parunōt auditorejis prīškā, nūdemonstrejūt sovu izgleitōteibys leimeni i.t.t.
2) zynōtniski – pietnīcyska konperence: kompetentu specialistu referaty, diskusejis par reperatim, materialu apkūpōšona izdūšonai/publiciešonai, tōlōkai izmontošonai izgleiteibys procesūs
3) prīkšvieliešonu pasōkums: politiskūs spāku pōrstōvu uzrunys, vītejūs sarokstu kandidatu uzastōšonys, kandidatu i atbalsteitōju vervēšona storp reperatim, prūtams, daudzi dzīšmu, danču i transparentu
4) Latgolys patriotu saīts, kurī apsazynoj šō laika problemys i izaicynōjumus, kuri radz, kas byutu jōdora, runoj par tū nu tribinem i izdiskutej dorba grupōs, pīdōvoj rysynojumus, īgiust kongresa atbolstu, formulej kongresa daleibnīku vīdūkļi, iz asūšys voi jaunys organizacejis bazys veidoj nūpītnu organizaceji/kusteibu, kas voi nu dorbojās kongresu storplaikūs voi nu veidojās par jaunu politisku spāku, lai realizietu dzeivē kongresa lāmumus

[Miterāns]

4.variants. Tīk izveidōta jumta organizāceja “Ar Latgolu”. I vajadzeibu pēc taidas organizācejas cīši labi pōrstōstēja Ilga Šuplinska cīši lobajā Saukāna raidējumā “Latgolas stunde”.

[Miterāns]

Ja teik taisēta parteja, tod tai jōbīt sociāldemokratiskai i nadreikst atstumt Latgolas krīvus. Cīši cīši žāl, ka kongresā bīs tikai latgalīši i nabīs krīvu. Bez krīvu atbolsta mēs napacelsim Latgolu.

[Aņss Bierzeņš]

1. Vāg nakaveigai suokt aizvoduot Latgolys bārnu duorzūs latgalīšu grupys. Latgolys kongresam ar atsateikūšu viestuli juosagrīž da vysu Latgolys pošvoldu, taipoš i da Reigys i Reigys apleicīnis pošvoldu, kur latgalīšu daudzi. Audzynuotuojom juobyut papyldom pinansialai motivātom.
2. Vāg suokt gativēt i izdūt vuiceibu gruomotys latgalīšu volūdā deļ vysu pamatškolys disciplinu, kab par 4-5 godi školuos jau varātu suokt bārnu pylna laika apvuiceibu latgalīšu volūdā. Latgolys kongresam ar atsateikūšu viestuli juosagrīž da Vuiceibys ministrejis, Kuļturys kapitala ponda (kurs varātu deļ tuo paslūdynuot specialu snāga programu), pošvoldu, potencialūs autoru, puorvārsuoju i izdevieju.
3. Taipoš juodūmoj ap saaugušūs apvuiceibu. Latgolys kongress ar lyugumu daškiert leidziekļus obadiv latvīšu volūdys paveidu vuiceišonai, na viņ baļtīšu, varātu grīztīs, pīvadumam, da Ļaudeibys integracejis ponda.
4. Publiskuos sperys darbinīkim (pīv., puordeviejim) Latgolā obligatai juoprūt runuot ar klieņtim pa latgaliskam. Vaļsteibai juoapmoksoj kūrsi, kab jī varātu īsavuiceit.

[Autors]

Ieraksti