Kongresa eiszinis
Da 10. februaram daleibai Latgolys kongresā var pīsasaceit delegati, referenti, klauseituoji. Iz itū šaļti ir pīsasacejuši 24 delegati i klauseituoji.
Saīta rezoļucejis izpiļdis komiteja (SaRIK) sadarbeibā ar cytom Latgolys piļsūniskajom organizacejom struoduoja pi prīšklykumu Latvīšu viesturyskūs zemu lykumam. Īsnāgti rūsynuojumi par latgalīšu volūdu i nūvodvuiceibu školā, ceļa zeimu uzstuodeišonu i medeju sistematisku atbaļsteišonu latgalīšu volūdā, taipat par vaļsts atbolstu Latgolys kongresa sareikuošonai reizi pīcūs godūs.
Ir nūtykušys sarunys ar Pūlejis i Norvegejis viestnīceibom par viestnīku i jūs puorstuovātūs vaļstu daleibnīkim kongresā. Obeji viestnīki jau ir pīsadalejuši latgalistikys konfereņcē 2019.godā. Svareigi, ka paraleli akademiskom lītom, diskusejom pasaruoda praktiski rysynuojumi ekonomikys, uzjiemiejdarbeibys i cytu jūmu atteisteibai. Tī vierzoma i styprynojama storptautyska sadarbeiba. Pūlejis viestneica Monika Mihališina (Michaliszyn) pīzyna, ka Pūlejis-Leitovys vaļsts nūzeime Latvejis viesturē vys vēļ teik ruodeita fragmentari i vīnpuseji. Jei atguodynuoja, ka itūgod paīt 460 godu, kai 1562.godā, aizastuovūt pret Ivana Borguo planim pakļaut Livoneju, suoce nūsastyprynuot Pūlejis-Leitovys vaļsts ītekme Livonejā.
Taipat šūgod paīt 265 godi nu pyrmuos augstuokuos vuiceibu īstuodis – Kruoslovys
goreiguo seminara – dybynuošonys Latvejis teritorejā.
Latgolys kongresa organiziešonys komitejis vuordā
Agris Bitāns
Līdz Latgales kongresam — 100 dienu
Kongresa īsziņas
Lai piedalītos Latgales kongresā, kas notiks š. g. 27.–29. aprīlī Rēzeknē, līdz
10. februārim var pieteikties delegāti, referenti un klausītāji. Šobrīd ir pieteikušies
24 delegāti un klausītāji.
Saieta rezolūcijas izpildes komiteja (SaRIK) sadarbībā ar citām Latgales pilsoniskajām organizācijām izvirzīja priekšlikumus Latviešu vēsturisko zemju likumam. Iesniegti ierosinājumi par latgaliešu valodu un novadmācību skolā, ceļa zīmju uzstādīšanu un mediju sistemātisku atbalstīšanu latgaliešu valodā, tāpat par valsts atbalstu Latgales kongresam reizi piecos gados.
Ir notikušas sarunas ar Polijas un Norvēģijas vēstniecībām par vēstnieku un viņu pārstāvēto valstu dalībniekiem kongresā. Abi vēstnieki ir piedalījušies latgalistikas konferencē 2019.gadā. Svarīgi, ka paralēli akadēmiskiem jautājumiem, diskusijām, tiek piedāvāti praktiski risinājumi ekonomikas, uzņēmējdarbības un citu jomu attīstībai un piedalās šo jomu eksperti. Šajos jautājumos būtiska ir mērķtiecīga starptautiskā sadarbība. Polija vēstniece Monika Mihališina (Michaliszyn) atzina, ka Polijas-Lietuvas valsts nozīme Latvijas vēsturē vēl aizvien tiek rādīta fragmentāri un vienpusēji. Viņa atgādināja, ka šogad aprit 460 gadi, kopš 1562. gadā, pretstāvot Ivana Bargā plāniem pakļaut Livoniju, sāka nostiprināties Polijas-Lietuvas valsts ietekme Livonijā.
Tāpat šogad aprit 265 gadi kopš pirmās augstākās mācību iestādes – Krāslavas garīgā
semināra – dibināšanas Latvijas teritorijā.
Latgales kongresa organizēšanas komitejas vārdā
Agris Bitāns
